Burvju sēne – šitakē.

Foto:stockfood.com
Japāņu vārds ,,šitakē,, sastāv no vārdiem ,,take,, - sēne un ,,shii,, - kastaņkoks. Taču savvaļā Tālajos Austrumos šīs sēnes aug uz dažādiem kokiem. Vairāk kā tūkstots gadus senā pagātnē šitakē sēnes sāka audzēt uz speciāliem koku baļķiem. Šodien šīs sēnes ir pašas populārākās un visvairāk kultivētās sēnes pasaulē. Tas viss pateicoties šitakē sēņu brīnumainajām īpašībām, kā kulinārijas lauciņā, tā arī medicīnā.
Uzmanību veģetārieši!

Austrumu dziednieki zināja par šitakē jau divus tūlstošus gadus atpakaļ, un sauca tās par : dzīves eliksīru, veselības pulveri, ilgdzīvošanas sēnēm, kuras ir spējīgas aktivizēt cilvēka iekšējos spēkus. Ķīnā, Japānā un Tālajos Austrumos šīs sēnes tiek vērtētas tik pat augstu kā žeņšeņs, tikai žeņšeņs aug ļoti ilgi, bet šitakē ražu no plantācijām var novākt katru gadu.

Vecums – pirmām kārtām tās ir slimības. Tad, lūk, šitakē veiksmīgi cīnās ar nopietnām saslimšanām : hipertoniju, išēmisko sirds slimību, aptaukošanos, alerģijām, diabētu, aterosklerozi, tromboflebītu. Ne velti Ķīnas imperatori dzēra šitakē sēņu novārījumu, lai nostiprinātu savu veselību un saglabātu jaunību. Šodien, izmantojot šitakē sēnes, ir radītas zāles, kuru priekšā atkāpjas vēzis un AIDS. Sēņu brīnumainās dziednieciskās īpašības ir izskaidrojamas ar to sastāvā esošajām daudzajām aminoskābēm, vitamīniem un mikroelementiem. Šitakē sēnēm ir unikāla spēja saules staru ietekmē izstrādāt D vitamīnu. Īpaši svarīgi tas ir veģetāriešiem, kuriem bieži vien D vitamīns trūkst, jo šo vitamīnu galvenokārt cilvēki uzņem ar dzīvnieku taukiem. D vitamīns mūsu organismam ir vitāli nepieciešams, lai pārstrādātu kalciju, bez kura nav iespējama normāla kaulu augšana un sirdsdarbība.

Viesību galda rota.

Šitakē ir ne tikai austrumu medicīnas, bet arī kulinārijas lepnums. Pēc sava izskata šitakē vairāk atgādina nevis šampinjonus, bet gan rudmieses. Šitakē ir platas, brūnganīgi rudas krāsas cepurītes, tās ir gaļīgas.

Austrumos no šīm sēnēm gatavo garšvielas, mērces un zupas, tās cep uz grila, pievieno dzērieniem. Šitakē ir garšīgas gan svaigas, gan kaltētas. Japāņu virtuvē šitakē ir svarīgs zupas ,,miso,, komponents. Korejā tās izmanto, lai pagatavotu gaļas marinādes. Taizemē šīs sēnes tvaicē vai vienkārši apcep. Mūsu lielveikalos var iegādāties kaltētas šitakē sēnes, kuras var viegli ,,atdzīvināt,, , paturot 2 – 3 stundas aukstā ūdenī. Kaltētām sēnēm ir spēcīgāk izteikta garša un aromāts. Ja receptē ir ieteiktas kaltētas šitakē, jūs varat tās aizstāt ar svaigām sēnēm proporcijās 1 : 10. Protams, ka šitakē sēnes ir iekļautas daudzās veģetāro ēdienu receptēs.

Svaigu šitakē sēņu pagatavošana neprasa daudz laika, vairāk laika ir nepieciešams kaltētu sēņu mērcēšanai. Ja jums ir cepeškāsns ar grilu, tad noskalotās sēnes nosusiniet ar papīra dvieli, uzduriet uz iesmiņiem, sasmērējiet ar olīveļļu un no katras puses apcepiet 3 – 4 minūtes. Variet arī nelielā olīveļļas dadzumā vienkārši apcept uz pannas. Jau apceptas un uz šķīvja uzliktas sēnes apkaisiet ar sāli un pipariem pēc savas gaumes vai arī apslakiet ar sojas mērci. Kā piedevas pie šitakē sēnēm lieliski derēs grilēti vai tvaicēti sparģeļi, ziedkāposti, novārītas rīsu nūdeles vai rīsi. Eiropā šitakē dēvē par ,,Ķīnas melnajām sēnēm,, , bet Austrumos godbijīgi par ,,Gulošā Budas sēnēm,, vai ,,imperatora sēnēm,,. Un visnotaļ pelnīti!
Šitakē sēņu meklējumos devās Daiga Maiga, speciāli recepšu portālam www.bonappetit.lv.

Pastāsti draugam

blog comments powered by Disqus

Reklāma

Top receptes

Seko mums

        
      
portals receptes

Seko mums

        
      

Dienas recepte