Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā jūlijā
Sumi apgabala gubernators Dmitro Živickis ziņoja, ka Krievijas spēki ar mīnmetējiem, granātmetējiem un pašpiedziņas ieročiem uzbrukuši Krasnopilijas, Šalihinas un Burinas kopienām.
⚡️Governor: Russian forces fire on Sumy Oblast 44 times on July 28.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 29, 2022
Sumy Oblast Governor Dmytro Zhyvytsky reported that Russian forces attacked the communities of Krasnopillia, Shalyhyne, and Buryn with mortars, grenade launchers and self-propelled guns.
“Enerhodara okupācijā. Visticamāk, rasisti šovakar gatavo provokācijas vietējiem iedzīvotājiem. Pēc avota informācijas, rasisti izvietojuši MLRS pie Novovodianes un Blahoviščenkas pilsētas virzienā,” "Telegram" raksta Enerhodoaras mērs Dmitro Orlovs.
Russian troops deploy MLRS in direction of #Enerhodar, prepare provocations https://t.co/rXi39BOBbp #stoprussia
— Ukrinform-EN (@Ukrinform_News) July 28, 2022
"Es uzturu nepārtrauktu kontaktu ar mūsu partneriem. Ar Nīderlandes premjerministru Marku Ruti pārrunāju karadarbības gaitu, Ukrainas un Nīderlandes sadarbību aizsardzības jomā un finansiālo atbalstu no ES. Uzsvēru, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk eksportēt Ukrainas graudu pa jūru," Zelenskis rakstīja "twitter''.
I maintain continued contact with our partners. Discussed the course of hostilities, 🇺🇦-🇳🇱 defense cooperation and financial support from the #EU with @MinPres. Emphasized the importance of exporting Ukrainian grain by sea ASAP.
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) July 28, 2022
Harkovas mērs Ihors Terehovs ziņoja, ka Krievijas spēki 29. jūlijā pulksten 4:09 trāpīja divstāvu mājai un universitātei. Notikuma vietā strādā Valsts ārkārtas dienests. Par cietušajiem šobrīd informācijas nav.
⚡️Mayor: Russian strike hits Kharkiv downtown.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 29, 2022
Kharkiv Mayor Ihor Terekhov reported that Russian forces hit a two-story house and a university at 4:09 a.m. on July 29. The State Emergency Service is working on the scene. There is no information on casualties at the moment.
To ceturtdien Kijevā kopīgā brīfingā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "Ukrinform"
"Mēs, kā parasti, ar prezidentu Nausēdu rīkojām nopietnas sarunas par drošību, aizsardzību un mūsu kopīgo interešu tālāku aizsardzību. Krievijas teroristu spēki šodien pavada mūsu brīvdienas ar pastiprinātu raķešu aktivitāti. Uzlidojuma sirēnas jau vairākas reizes noskanēja," sacīja Zelenskis. Vairāk lasi šeit.
Ukraine, Lithuania will continue to work together to speed up Ukraine's EU integration - Zelensky https://t.co/LMAJM1DzY2 #stoprussia
— Ukrinform-EN (@Ukrinform_News) July 28, 2022
To telegrammā pavēstīja pilsētas mērs Oleksandrs Sienkevičs, vēsta Ukrinform. — Pilsētā atskanēja vairāki sprādzieni! viņš uzrakstīja.
Explosions ring out in @Mykolaiv https://t.co/nhGEAekJ5o #stoprussia
— Ukrinform-EN (@Ukrinform_News) July 28, 2022
28. jūlija sākumā Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu Mikolajvai, nodarot bojājumus Nacionālās Kuģubūves universitātes ēkai, divām daudzdzīvokļu ēkām un skolai.
Melnkalne sākusi iesaldēt nekustamos īpašumus Krievijas pilsoņiem, kuriem noteiktas Eiropas Savienības (ES) sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Melnkalne ir viena no valstīm, kurā Krievijas pilsoņi bija iecienījuši iegādāties nekustamos īpašumus un atpūsties.
Vairāk lasi šeit.
ASV Pārstāvju palātas locekļi slēgtā brīfingā sacīja, ka Baidena administrācijas rīcībā ir informācija par vairāk nekā 75 000 krievu karavīru, kas nogalināti vai ievainoti kara laikā Ukrainā, ziņo CNN.
Members of the #US House of Representatives said at a closed briefing that the Biden administration has information on more than 75,000 #Russian soldiers killed or wounded during the war in #Ukraine.
— NEXTA (@nexta_tv) July 28, 2022
📰 CNNhttps://t.co/pkMPf42gx6
Cat Phoenix who survived #Russia's attack on Andriivka, #Kyiv region, is now feeling better after he has been rescued by a man who took care of him. pic.twitter.com/leEDZgmmj0
— NEXTA (@nexta_tv) July 28, 2022
Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.
Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.
""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".
Vairāk lasi šeit.
Berlīnes pilsēta enerģijas taupīšanas nolūkos sākusi izslēgt prožektorus, kas izgaismo tās vēsturiskos pieminekļus.
Aptuveni 200 ēkas un apskates objekti, to vidū arī Berlīnes rātsnams, Valsts opera un Šarlotenburgas pils, naktī slīgs tumsā, šonedēļ paziņoja Vācijas galvaspilsētas amatpersonas.
Vairāk lasi šeit.
Līdz gada beigām Rīgā varētu pārsaukt padomju virsnieka Detlava Brantkalna vārdā nosaukto ielu, atsaucoties uz vienošanos Rīgas domes koalīcijā, ziņo Latvijas Televīzija.
Biedrībā "Publiskās atmiņas centrs" uzskata, ka publiskā vide jāatbrīvo ne tikai no padomju un nacistiskās Vācijas slavinošiem objektiem, bet arī no vairākiem ielu nosaukumiem. Biedrībā uzskata, ka Rīgā būtu jāmaina nosaukumi 19 ielām, bet citās pašvaldībās tādu esot mazāk.
Kopumā Latvijā esot vairāk nekā 90 ielas, kuru nosaukumus noteikti vajadzētu mainīt, un vēl par 50 ielām varētu diskutēt, uzskata biedrība.
Vairāk lasi šeit.
Turcijas uzņēmums "Baykar" dāvinās Ukrainai trieciendronu "Bayraktar TB2", kam ziedojumi savākti kampaņā Polijā, bet saziedotie līdzekļi tiks tērēti humānajai palīdzībai Ukrainai, ceturtdien pavēstīja kampaņas iniciators žurnālists Slavomirs Serakovskis.
Lai savāktu drona iegādei nepieciešamos 4,7 miljonus eiro, līdz svētdienai līdzekļus bija ziedojuši 215 600 poļu un aptuveni 1000 baltkrievu, norādīja žurnāla "Krytyka Polityczna" redaktors.
Ceturtdien Turcijas uzņēmums "Baykar" nosūtījis poļu žurnālistam vēstuli, apliecinot, ka dāvinās Ukrainai dronu par brīvu.
Vairāk lasi šeit.
Krievu lamuvārdu pārpildītā monologā, ar suni padusē, kliedzot “astoņus gadus, bļ**j!” – tā kāda sieviete Rīgā vērsusies pret savu kaimiņieni. Cik saprotams no cietušās teiktā, uzbrukums sekojis, jo viņa atteikusies sarunāties krievu valodā.
Vairāk lasi šeit.
Šeit fragments no rīta notikumiem. Sieviete man draud, grūsta, saukā par nacisti, jo atsakos ar viņu runāt krieviski. Beigās sita un norāva ķēdīti no kakla. Iesniegums @Valsts_policija jau uzrakstīts. pic.twitter.com/2Eq4UOxSGj
— Kristīnes kritika 🇱🇻 (@KristineKomente) July 28, 2022
Petīcija, kurā aicināts atcelt ierobežojumus pamest Ukrainu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem bez militārās pieredzes, ieguvusi 25 000 balsu. Tagad tā jāskata Ukrainas prezidentam.
A petition calling for lifting restrictions on leaving #Ukraine for men aged 18-60 without military experience gained 25,000 votes.
— NEXTA (@nexta_tv) July 28, 2022
Now it must be considered by the President of Ukraine. pic.twitter.com/tLupHc3Dwb
The video captures the meticulous work of soldiers of a separate reconnaissance unit of the Airborne Assault Troops of the Armed Forces of Ukraine to destroy a Russian armored personnel carrier BTR-82 pic.twitter.com/zEPCzXXryb
— ТРУХА⚡️English (@TpyxaNews) July 28, 2022
Lietuva atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai karā pret Krieviju un arī turpmāk vērsīs rietumvalstu uzmanību uz to, ka jāierobežo Krievijas spējas turpināt iebrukumu, ceturtdien vizītes Kijivā laikā sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Esam kopā piedzīvojuši pārāk daudz un izturējuši pārāk daudz netaisnības, tādēļ nevaram vienaldzīgi nolūkoties viens otra ciešanās," Nausēda teica uzrunā Ukrainas parlamentā lietuviešu un ukraiņu valodā.
"Tādēļ tagad Lietuva atbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos, tagad un līdz uzvarai sniedzot militāru, humānu un finansiālu palīdzību," solīja Lietuvas prezidents.
At a briefing with @ZelenskyyUa, 🇱🇹 President @GitanasNauseda announced a new package of military aid to Ukraine, including ammunition, 10 armored vehicles, and anti-drone systems.https://t.co/eyE61eBGna pic.twitter.com/FA8vdJXaK6
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 28, 2022
Krievijas un Ukrainas kara piecu mēnešu laikā Kijivā reģistrētas 9120 laulības, kas ir 8 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Kiivā 2021. gadā tajā pašā laika posmā tika reģistrētas 1110 laulības.
9120 marriages were registered in Kyiv during the 5 months of the Russo-Ukrainian war which is 8 times more than in the same period of previous year.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 28, 2022
1110 marriages were registered in Kyiv in the same period in 2021, the central Department of Justice said https://t.co/LlyfptSJTc
Ceturtdien, 28. jūlijā, no plkst.12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notika sestā darba birža, kuru apmeklēja ap 300 darba meklētāju. Vairāk nekā 120 vakanču Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja 12 uzņēmumi. Pārrunas par darba uzsākšanu ar darba devējiem turpinās vairāk nekā 50 cilvēki.
Sestajā darba biržā ar saviem darba piedāvājumiem iepazīstināja būvniecības konstrukciju ražotājs "Skonto Prefab", AS "Pasažieru vilciens", viesnīca "Baltic Beach Hotel", loģistiskas uzņēmums "Via 3L", senioru rezidence "Dzintara melodija", mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA "Bolderājas serviss", metālapstrādes uzņēmums "Rītausmas Steel Constructions", otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums "Nordic Plast", lietoto apģērbu šķirošanas uzņēmums SIA "UBL", kā arī SIA "ES Holding", Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas veselības centrs" un "Rīgas 1. slimnīca". Kā ierasts, par darba tiesiskajiem jautājumiem konsultācijas sniegs Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".