Tajos ir arī bioloģiski aktīvas vielas ar antioksidatīvu iedarbību, kas pasargā no priekšlaicīgas novecošanas, bronhu un plaušu slimībām un citām kaitēm. Tas attiecināms arī uz mežāboliem, jo tie satur daudz vairāk vērtīgo vielu un līdz ar to efektīvāk uzlabo veselību nekā dārza āboli.
Savukārt ābeļu lapas noder tējai, kas palīdz, ja moka reimatisms, aknu un nieru slimības.
Lai izpētītu iespējamo saikni starp flavonoliem un vājumu, kas skar 10 % pieaugušo, kuri vecāki par 65 gadiem, pētnieki 12 gadus analizēja 1701 cilvēka uzturu paradumus. Pētījuma laikā 13,2 procentiem dalībnieku attīstījās vājums. Analīze atklāja, ka ar katriem papildu 10 mg flavonola dienā, kas ir apmēram tikpat daudz, cik vidēja lieluma ābols, vājuma rašanās iespēja samazinājās par 20 procentiem.
Pētnieku komanda norādīja, ka viens flavonola veids, proti, kvercetīns, ir visspēcīgāk saistīts ar vājuma profilaksi. Tas galvenokārt atrodams ābolos, tumšajās ogās, citrusaugļos, sīpolos, pētersīļos un salvijā.
"Iespējams, ka vecais teiciens, ka ābols dienā pasargā no ārsta apmeklējuma, ir diezgan pamatots," sacīja pētnieki.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “American Journal of Clinical Nutrition”.
Citi šobrīd lasa
