Pirms gada Latvijā iesākās ievērojams inflācijas kāpums – gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenas sasniedza rekordus un tām līdzi arī kāpa izmaksas par pārtiku, apģērbu un visdažādākajiem pakalpojumiem. Šobrīd inflācija nobremzēta, bet mūsu veikalos preces ir dārgākas nekā Rietumeiropas zemēs. Tāpēc Jauns.lv Lielais Jautājums viedokļu līderim – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim: “Kāpēc Latvijā daudzām precēm cenas ir augstākas, nekā citās Eiropas Savienības valstīs?”
Pirmais, no kā atkarīgs inflācijas līmenis, ir enerģētika, saka Andrejs Ērglis: “Tikko jums enerģija dārga, tā uzreiz viss kļūst dārgāks. Ja šķauda Amerikā, tad Eiropā ir plaušu karsonis – un mēs esam saistīti ar citām sistēmām: ja inflācija ir visur, tad Latviju tā skar visvairāk”.
Otrs, kas jāņem vērā, ir tas, ka pie mums iebrauc daudz cilvēku, kuri bēg no kaimiņos esošā kara. Un ne visi ir trūcīgi; tie, kas nav nabadzīgi rada “inflācijas spiedienu”. “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš lieto jēdzienu, kas imponē arī Andrejam Ērglim – “greedflation” (no angļu valodas – alkatības inflācija): ja ir maksātāji, tad tirgotāji arī uztur augstas cenas. Tāpat inflāciju ietekmē arī pedagogu, zinātnes darbinieku un mediķu prasības pēc algu palielināšanas: līdzko viņiem tiek palielinātas algas, ceļas cenas arī veikalos, jo uzrodas pircēji.
Andrejs Ērglis tic Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pareģojumam, ka inflācijas līmenis apstāsies un, tā kā mēs pārejam uz citiem enerģijas avotiem, jau pārskatāmā nākotnē gāzes cenas būs “absolūti smieklīgi zemas” , bet tas nenozīmē to, ka kaut kad nākotnē mēs varētu sagaidīt, ka Latvija atkal kļūs par “zemu cenu vidi”.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē cenas Latvijas veikalos, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
Citi šobrīd lasa
