Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā jūlijā
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir organizējusi un turpina īstenot dažādas ziedojumu vākšanas kampaņas Ukrainas atbalstam, vienlaikus aicinot Latvijas uzņēmējus un sabiedrību turpināt ziedot un palīdzēt ukraiņiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā.
LTRK sadarbībā ar AgroPlatforma izveidotais labdarības interneta veikals www.latvijapalidz.lv turpina darboties un līdz šim uz Ukrainu ir nosūtītas 2 kravas ar veikalā iegādātajām, ziedotajām precēm. Preces nogādātas Ukrainas mazo pilsētu asociācijai, un tālāk jau pilsētām, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.
Ukrainas civviliedzīvotāji, kuri Latvijā raduši patvērumu no kara, var pieteikties studijām Ventspils Augstskolā ar līdzīgiem nosacījumiem kā Latvijas un citu ES valstu pilsoņi. Viņi var pretendēt uz valsts budžeta studiju vietām un stipendijām. Ja valsts finansētas studiju vietas nebūs pieejamas, viņiem būs iespēja saņemt atvieglojumus studiju maksai.
Lai pieteiktos studijām, jāaizpilda elektroniski pieteikums portālā www.apply.venta.lv.
Lietuvas valdība ceturtdien apstiprinājusi Turcijā ražotā kaujas bezpilota lidaparāta "Bayraktar" un tam nepieciešamā bruņojuma nodošanu Ukrainai.
Valdības lēmums paredz nodot Ukrainas armijai "Bayraktar" un 25 "zeme-gaiss" tipa raķetes. Piecas no raķetēm tiks piegādātas kopā ar bezpilota lidaparātu, bet pārējās 20 raķetes pusotra miljona eiro vērtībā tiks piegādātas, kad tās iegādāsies par Lietuvas televīzijas kanāla "Laisves TV" organizētā akcijā savāktajiem līdzekļiem.
Vairāk lasi šeit.
Lietuvas valdība ceturtdien sāka paātrinātu procedūru protokolu par Somijas un Zviedrijas iestāšanos aliansē ratifikācijai.
Valdība lūdza prezidentu Gitanu Nausēdu iesniegt šos protokolus ratifikācijai parlamentā.
Gaidāms, ka Seims abu Ziemeļvalstu iestāšanās protokolu ratifikāciju izskatīs ārkārtas sēdē nākamnedēļ.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs uzdevis amatpersonām atrast naftas eksporta maršrutus Krievijas apiešanai, lai gan tāda rīcība var saasināt saspīlējumu Maskavas un Nursultanas starpā, kas radies saistībā ar Kazahstānas attieksmi pret karu Ukrainā.
Kopš Krievijas karaspēks februārī iebruka Ukrainā, Kazahstāna jau divas reizes piedzīvojusi būtiskus traucējumus jēlnaftas eksportā pa cauruļvadu, kas ved uz Krievijas Melnās jūras ostu Novorosijsku.
Pa šo maršrutu tiek eksportēti apmēram 75% Kazahstānas jēlnaftas, un traucējumu dēļ aizvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.
No vietējiem vēstures un mākslas muzejiem nozagtas vērtīgas kolekcijas – nozagti Ivana Aivazovska un Arhipa Kuindži gleznu oriģināli.
Polijas lauksaimniecības ministrs Henriks Kovaļčiks sacīja, ka Polija ir gatava palīdzēt uzlabot loģistiku, lai paātrinātu graudu pārstrādes procedūru laikā, kad Krievija turpina Ukrainas ostu blokādi.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte ceturtdien noraidījusi ideju par bruņumašīnu piegādi Ukrainai, sakot, ka nevar izlaupīt Vācijas armijas resursus.
"Mēs atbalstām Ukrainu ar visu iespējamo (..). Bet mums ir jāgarantē Vācijas aizsardzības spējas," ziņu aģentūrai DPA sacīja Lambrehte.
Vācija ir sākusi piegādāt Ukrainai smago militāro tehniku, piemēram, pretgaisa aizsardzības tankus, taču piegādes sāktas krietni vēlāk, nekā lūdza Ukraina. Tomēr Ukrainas līderi turpina izdarīt spiedienu uz Rietumiem, lai iegūtu vairāk ieroču cīņai ar uzbrūkošo Krievijas karaspēku.
Varētu domāt, ka, lai nu kurai valstij, bet Krievijai jau nu gan pietiek cilvēkresursu dažādu informatīvo ļaunprātību realizēšanai digitālajā vidē un vispārējai propagandas izvēršanai. Taču nesen Maskavā izlemts šādai vajadzībai veidot jaunu studiju programmu. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien atbalstīja priekšlikumu ļaut Ukrainas bēgļiem paturēt savā valstī izdotās autovadītāja apliecības, atceļot pienākumu tās apmainīt pret Eiropas Savienības (ES) vadītāju apliecībām, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš pavēstīja, ka divas nedēļas pēc Eiropas Komisijas iesniegtā priekšlikuma deputāti ar 561 balsīm par, sešām pret un piecām atturoties piekrita vienkāršot procedūru, lai Ukrainas bēgļi varētu saglabāt savas autovadītāja apliecības ES.
Ukraiņi, kas bēg no Krievijas iebrukuma un ieguvuši pagaidu aizsardzības statusu, varēs turpināt izmantot Ukrainā izdotās autovadītāja apliecības, nemainot tās pret ES autovadītāja apliecībām vai kārtojot jaunu braukšanas eksāmenu, kamēr viņiem ir pagaidu aizsardzības statuss.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt ārējā finansējuma vajadzības, kas ir palielinājušās kara dēļ.
EP piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam piešķirt Kijevai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, papildus 1,2 miljardiem eiro, kas jau izmaksāti 2022.gada martā un maijā. Pašreizējā summa ir pirmā daļa no plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai deviņu miljardu eiro apmērā.
Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainas Doneckas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji un divi ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Kirilenko vietnē "Telegram" paziņoja, ka trīs cilvēki nogalināti Toreckā, divi Avdijivkā, viens Kodemā un viens Siverskā.
Rinkēvičs Dmitro Kulebam apliecinājis Latvijas atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Sabombardēta dzīvojamā ēka.
Ukrainas drošības dienestam (UDD) turpinot pārtvert un ierakstīt krievu okupantu sazvanīšanos ar tuviniekiem, kļūst skaidrs, ka ne mazums Krievijas karavīru ir uz nervu sabrukuma robežas. Vairāk lasi šeit.
Turcijas varasiestādes atbrīvojušas Krievijas kravas kuģi "Zhibek Zholy", kuru tās sākotnēji bija aizturējušas pēc Ukrainas varasiestāžu pieprasījuma.
Kuģis ieradās Turcijā ar graudu kravu, kas nozagta no okupētajām Ukrainas teritorijām, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Par to ziņo "Financial Times".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
Citi šobrīd lasa
