TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Tā sacījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Vadims Skibitskis, ziņo "Ukrinform".

Amatpersona stāsta, ka fiktīvo referendumu sagatavošanu un īstenošanu koordinējusi Krievijas prezidenta administrācija.

Uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās tika izvietotas Krievijas augstās amatpersonas, savukārt Krievijas federālo reģionu pārstāvniecības sniedza palīdzību tā dēvētajām vēlēšanu komisijām.

Krievijas policistiem mobilizācijas periodā aizliegts izbraukt no valsts, vēsta Krievijas tīmekļa izdevumi "47news.ru" un "Baza".

Informāciju Krievijas Tūrisma operatoru asociācijai apstiprināja divi avoti Iekšlietu ministrijā.

Policistiem doties uz ārzemēm ar savu rīkojumu aizliedzis iekšlietu ministrs Vladimirs Kolokoļcevs.

Tiesa gan, aizliegums nav spēkā, ja biļetes iegādātas pirms 21. septembra, kad Krievijā tika izsludināta mobilizācija.

Krievi Zaporižjas apgabalā nogalināja 23 un ievainoja 28 civiliedzīvotājus. Doņeckas apgabalā tika nogalināti astoņi cilvēki un 17 ievainoti, to paziņojumā telegrammā sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko.

Ukraina piedāvāja Krievijai "vienoties par līdzāspastāvēšanu uz vienlīdzīgiem, godīgiem, cienīgiem noteikumiem", taču tas nav iespējams ar "šo Krievijas prezidentu".

"Mēs esam gatavi dialogam ar Krieviju, bet ar citu Krievijas prezidentu," teica Ukrainas prezidents. 

"Bija telefona saruna ar aizsardzības ministru. Tika apspriesti atjauninājumi no frontes līnijas Ramstein 6 un veidi, kā stiprināt mūsu spējas. Labas ziņas tiks paziņotas drīz," rakstīja Rezņikovs savā "Twitter" kontā. 

Sanāksme paredzēta 12. oktobrī.  

ASV piektdien paziņoja par "smagām" jaunām sankcijām pret Krievijas amatpersonām un valsts aizsardzības nozari, reaģējot uz četru Ukrainas apgabalu aneksiju.

"ASV uzliek Krievijai ātras un smagas izmaksas," teikts Baltā nama paziņojumā.

Baltais nams arī paziņoja, ka G7 sabiedrotie atbalsta sankciju uzlikšanu jebkurai valstij, kas atbalsta Kremļa mēģinājumus anektēt Ukrainas reģionus.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien nosodīja Krievijas "krāpniecisko" paziņojumu, ka tā ir anektējusi četrus Ukrainas apgabalus, un paziņoja, ka Maskava pārkāpj starptautiskās tiesības.

"ASV nosoda Krievijas šodien veikto krāpniecisko mēģinājumu anektēt suverēnu Ukrainas teritoriju. Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības, mīda kājām Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un visur izrāda savu nicinājumu pret miermīlīgām valstīm," teikts Baidena paziņojumā.

"ASV vienmēr cienīs Ukrainas starptautiski atzītās robežas. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas centienus atgūt kontroli pār savu teritoriju, stiprinot to militāri un diplomātiski, tai skaitā ar papildu drošības palīdzību 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā, par ko ASV paziņoja šonedēļ," sacīja Baidens.

ASV Aizsardzības departaments plāno izveidot jaunu pavēlniecību Vācijā, kas koordinēs Ukrainas militārpersonu ekipējumu un apmācības, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz ASV amatpersonām.

"Nevar ļaut Putinam mainīt starptautiskās robežas, izmantojot brutālu spēku. Mēs nodrošināsim, ka viņš zaudēs šo nelikumīgo karu," teca Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa, ziņo "Ukrinform". 

Viņa arī norādīja, ka "Putins kārtējo reizi ir rīkojies, pārkāpjot starptautiskās tiesības, nepārprotami neievērojot tās Ukrainas tautas dzīvības, kuras viņš apgalvo, ka pārstāv."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par pieteikšanos dalībai NATO: "Mēs jau esam de facto sabiedrotie," viņš teica.

"De facto mēs jau esam pierādījuši saderību ar alianses standartiem."

"Ukraina iesniedz pieteikumu, lai to apstiprinātu de jure," sacīja Zelenskis.

Sociālajos tīklos plašu ievērību guvusi kāda traģikomiska diskusija starp krievu jaunekli un kara komisariāta kundzi, kura viņam centusies izskaidrot, kādēļ tomēr būtu jāpakļaujas Vladimira Putina izsludinātajai mobilizācijai. Vairāk lasi šeit.

Šonedēļ Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā sarīkotie tā saucamie referendumi lika atminēties par līdzīgiem notikumiem vēl 2014. gadā, Krimā. Tolaik novērotāju statusā šo Krievijas okupantu pasākumu pagodināja arī divi viesi no Latvijas, no kuriem viens šo sestdien cer tikt ievēlēts Latvijas Republikas parlamentā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju vadītāji laimīgi pozē kopīgā fotogrāfijā.

Pēc pseidoreferendumu sarīkošanas okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijās Putins ceturtdienas vakarā parakstīja dekrētus, atzīstot tās par "neatkarīgām teritorijām".

Likumsargi Harkivas apgabala atbrīvotajā Izjumā atraduši iebrucēju noliktavu. Tajā tika atrasta munīcija un propagandas skrejlapas tā dēvētajam "referendumam", vēsta Valsts izmeklēšanas biroju.

Noliktava atradās Izjumas mežsaimniecības teritorijā. Okupācijas laikā tur bāzējās Krievijas armijas 1. tanku divīzija. Skrejlapas tika atvestas no Krievijas Federācijas teritorijas, makulatūra tika izplatīta ar aviācijas palīdzību.

Dekrētu par ceļošanas aizliegumu parakstīja iekšlietu ministrs Vladimirs Kolokoļcevs. Visiem policistiem ar pielaidi valsts noslēpumam tika uzdots nodot pases.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceremonijas laikā Lielajā Kremļa pilī 30. septembrī paziņoja, ka Krievija anektē Ukrainai piederošos Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabalus, norādot, ka apgabala iedzīvotāji tagad ir Krievijas pilsoņi. 

"Es vēlos, lai mani sadzird Kijivas varas iestādes un to saimnieki. Cilvēki, kas dzīvo DTR, LTR, Hersonā un Zaporižjā, kļūst par mūsu pilsoņiem. Uz visiem laikiem," uzrunā pirms okupēto teritoriju anektēšanas dokumentu parakstīšanas pavēstīja Putins.

Pats Putins gan vēl nav ieradies, lai teiktu uzrunu.