TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā; Krievijā atklāti runā par 1991. gada rezultātu pārskatīšanu 36

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un Nacionālā pretkorupcijas biroja darbinieki atklāja Sumi mēra Oleksandra Lisenko un pilsētas infrastruktūras departamenta direktora korupciju. Viņi tika aizturēti ar pierādījumiem pēc tam, kad bija paņēmuši daļu kukuļa.  

Amatpersonas pieprasīja kukuļus no vietējiem uzņēmējiem par netraucētu uzņēmējdarbības veikšanu pilsētā. 

Apsūdzētie no uzņēmējiem prasīja vairāk nekā 2 miljonus. grivnu (51,4 tūkst. eiro). Kad viņi atteicās maksāt, viņi draudēja ar mākslīgiem šķēršļiem uzņēmējdarbībai. 

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba pirmdien paziņoja, ka Kremlis velta milzīgus resursus Kijevas sabiedroto šķelšanai, un mudināja tos apvienoties, lai pretotos Krievijas spiedienam. 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielākā cerība ir tieši uz to, ka Rietumiem un pasaulei apniks atbalstīt Ukrainu šajā karā, sacīja D.Kuļeba. «Krievija tam velta milzīgus resursus. Taču mums nevajadzētu spēlēt viņas spēles,» viņš sacīja kopīgā preses konferencē ar Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītāju Žuzepu Borelu. 

D.Kuļeba arī aicināja ES atbalstīt Ukrainas iniciatīvu padarīt eksportu pa Melnās jūras koridoru regulāru, lai gan Kijevai nav vienprātības ar dažām tās kaimiņvalstīm blokā par graudu piegādēm. "Ja ES un Ukraina apvienos spēkus, lai garantētu šī koridora drošību, šis koridors varēs darboties ar pilnu jaudu," preses konferencē sacīja D.Kuļeba. 

Polijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumā "Bumar-Łabędy" Glivices pilsētā valsts dienvidos salaboti pirmie divi karadarbības zonā bojātie tanki "Leopard 2", tie jau nodoti Ukrainai. 

"Polija ir salabojusi pirmos divus "Leopard 2" tankus un jau nodevusi tos Ukrainai," sacīja Polijas bruņojuma grupas (PGZ) preses pārstāve Beata Perkovska. 

PGZ, kam pieder uzņēmums "Bumar-Łabędy", pārstāvis precizēja, ka Glivices pilsētā tiek remontēti ne tikai Polijas Ukrainai nodotie "Leopard 2", bet arī visi Kijevai no starptautiskās koalīcijas saņemtie "Leopard" saimes tanki. 

Tā vizītes laikā Kijevā paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

"Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā, mūsu brīvības kopienā, un tā drīzumā stiepsies no Lisabonas līdz Luhanskai," sacīja Bērboka.

Viņa uzsvēra, ka Ukraina katru dienu sper soli ceļā uz dalību ES, "atspiežot Krievijas karaspēku no savām teritorijām".

ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels noliedza informāciju, ka Ukraina varētu daļēji iestāties ES

"Es nezinu, no kurienes šī informācija nāk. Nav daļējas dalības ES, ir tikai pilna dalība," sacīja Borrels.

Tehnisku kļūmju dēļ lidmašīnas nevarēja laicīgi pacelties.

Krievijas kompānijas "Aeroflot" lidmašīna Boeing 777 nevarēja pacelties no Puketas uz Maskavu bojātas šasijas dēļ. Tāpat Maskavā iestrēguši 400 Aeroflot pasažieri, kuri devās uz Turciju.

Krievija, iespējams, gatavojas ar kodolenerģiju darbināmas starpkontinentālās spārnotās raķetes "Burevestnik" izmēģinājumiem vai jau ir to veikusi, raksta "The New York Times" (NYT), atsaucoties uz satelītuzņēmumiem no "Planet Labs". 

Fotogrāfijā, kas uzņemta 20. septembra rītā, žurnālisti Novaja Zemļas arhipelāgā starta vietā novēroja aprīkojumu, tostarp kravas automašīnu ar piekabi, kas, pēc NYT domām, atbilst raķetes izmēram. Tajā pašā laikā nojume, kas parasti sedz starta platformu, tika pārvietota malā. Līdz pusdienlaikam treileris bija pazudis, un nojume atradās jau virs starta platformas, raksta laikraksts. 

Satelītattēli no 28. septembra atkal liecināja par aktivitāti palaišanas vietā, kur netālu no raķešu palaišanas vietas bija novietota kravas automašīna un nojume ir nostumta malā. 

Vairāk lasi te.

Ramzans Kadirovs atbalstījis lēmumu par Čečenijas vicepremjera amatu iecelt viņa meitu Aišātu Kadirovu.

Šajā gadījumā viņa vadīs republiku, ja kaut kas notiks ar viņas tēvu.

Krievijas armija septembrī pret Ukrainā raidījuši rekordlielu bezpilota lidaparātu skaitu - 521, vēsta militārais novērotājs Aleksandrs Kovaļenko.

Iepriekšējais rekords bija 2023. gada maijā - 413 kamikadze bezpilota lidaparāti, pēc kā krievu iebrucēji samazināja apšaudes intensitāti: jūnijā tika palaisti 197 bezpilota lidaparāti, jūlijā - 246, augustā - 167.

Latvija atbalsta Ukrainas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES), norādījis Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš pirmdien piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Kijivā, Ukrainā.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, tā bija pirmā ES ārlietu ministru kopīga tikšanās Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga militārās agresijas pret Ukrainu 2022.gada 24.februārī. Kopīgā sanāksme Kijivā apstiprināta ES vienotība un nerimstošais atbalsts Ukrainai.

Sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija Ukrainā, ES plāni turpmākajam Ukrainas atbalstam, kā arī sadarbība ar globālajiem partneriem, veicinot noteikumos balstītu starptautisko kārtību un atbalstu Ukrainai.

Pelšs apstiprināja Latvijas apņemšanos turpināt nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai ilgtermiņā, tai skaitā nodrošinot militāro aprīkojumu, iesaistoties atjaunošanas darbos, un palīdzot sagatavoties jaunajai ziemas sezonai. Tāpat Pelšs pauda atbalstu ES iestāšanās sarunu ar Ukrainu atvēršanai vēl līdz 2023. gada beigām. Viņš arī uzsvēra reformu nozīmi un pauda novērtējumu līdz šim paveiktajam reformu ieviešanā kara apstākļos.

ES ārlietu ministrus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš izteica pateicību par ES dalībvalstu līdz šim sniegto atbalstu, īpaši izceļot bruņojuma un Ukrainas karavīru apmācības nozīmi. Zelenskis aicināja turpināt un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, tostarp aktīvi rīkojoties, lai novērstu sankciju apiešanu. Viņa ieskatā, ir svarīgi turpināt darbu miera iniciatīvu izstrādē.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis runā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē norādījis, ka pauze pēc ES 11.sankciju kārtas ir ieilgusi un pašreizējo sankciju radītais spiediens uz Krieviju acīmredzami nav pietiekams.

Par to liecina, pirmkārt, pieaugošais Krievijas lidrobotu uzbrukumu un gaisa uzlidojumu skaits, sacīja Zelenskis.

Pēc prezidenta domām, ir nepieciešams kopīgi stingrāk vērsties pret jebkādām Krievijas sankciju apiešanas formām un shēmām. Ir jāpārtrauc jebkādas piegādes Krievijai, kas ļauj tai palielināt militāro ražošanu, uzsvēra Zelenskis.

"Tas ir ne tikai Ukrainas, bet arī visu to pasaules iedzīvotāju interesēs, kuri vēlas, lai šis karš ātri beigtos. Un es pateicos tiem no jums, kas jau tagad mums stipri palīdz pretoties sankciju apiešanai," sacīja Zelenskis.

"Ir arī jāpastiprina darbs pie jaunās ES sankciju paketes. Jebkura sankciju pauze paildzina Krievijas agresijas laiku, un pauze pēc 11.sankciju paketes jau ir pārāk ilga," norādīja Ukrainas prezidents.

"Acīmredzot ir nepieciešamas sankcijas pret Krievijas atomenerģijas nozari - gan par to, ko Krievija dara Zaporižjas atomelektrostacijā, gan kā drošības pasākums pret apšaubāmu Krievijas kodoltehnoloģiju izmantošanu. Apšaubāmu gan no drošības, gan politiskā viedokļa," sacīja Zelenskis. Viņš aicināja turpināt arī sankciju spiedienu uz citām Krievijas ekonomikas nozarēm.

Svarīgi ir arī paplašināt sankcijas pret Irānu, sevišķi pret iekārtu un ķīmisko vielu importu, paziņoja Zelenskis, piebilstot, ka "katrs Irānas bezpilota lidaparāts, kas uzbrūk Eiropas pilsētām Ukrainā, ir iemesls sankciju spiedienam."

Krievijas armija šodien, 2. oktobrī,  Harkivas apgabalā divas reizes apšaudīja Kupjansku. Ienaidnieka uzbrukumu rezultātā ievainota sieviete, vēsta Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļehs Siņehubovs.

Partizāni atklāja krievu iebrucēju remonta bāzi Krimas Džankojas rajona Svetlojes ciemā, vēsta ukraiņu un Krimas tatāru militārā kustība "ATESH".

Tiek ziņots, ka bāze atrodas pamestas fermas teritorijā. Pēc partizānu teiktā, kompleksa iekšienē viņi pamanīja bruņumašīnu "Tigr", divas autocisternas un 19 segtas kravas automašīnas KAMAZ.

Kazlu Rūdā, Lietuvas dienvidos, pirmdien atklāta pastāvīgā moduļu militārā nometne "Jonas", kas paredzēta 600-800 Lietuvas un sabiedroto bruņoto spēku karavīru izmitināšanai. Vairāk lasi šeit.

Krievija politisku motīvu dēļ varētu būt prettiesiski iniciējusi vēršanos pret Latvijas iedzīvotājiem Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs, pieļāva Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM norāda, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošajām un bijušajām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Krievijai nav pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības spēju, lai aizsargātu savu teritoriju. Tāpēc tā ir spiesta tās pārvietot no Tālajiem Austrumiem, vēsta Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

Viņš norādīja, ka, lai arī krievi var izvietot pretgaisa aizsardzību, uzbrukumi militārajiem uzņēmumiem agresorvalsts teritorijā liecina, ka iebrucējiem nepietiek līdzekļu.

Pēc Jusova teiktā, lai aizsargātu savu teritoriju, Krievijas Federācija ir spiesta pārsūtīt sistēmas no citiem virzieniem, jo ​​īpaši no Tālajiem Austrumiem.

Spīkers arī sacīja, ka Krievijas militāri politiskajai vadībai būtu jādomā par to, kas viņiem ir svarīgāks - sadalīt pretgaisa aizsardzības sistēmas okupētajās teritorijās vai piesegt savas.

Tā vizītē Kijivā paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Smoļenskā ar lidrobotiem tika veikts uzlidojums aviācijas rūpnīcai, kurā krievu okupanti ražo spārnotās raķetes "Kh-59". 

Video ar dronu nofilmāts kaut kur Ukrainas frontē.

Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs sociālajos tīklos ierunājis video, veltot vārdus personai vai personām, kuras apzīmējušas politiskā spēka biroja ēkas sienas. Uz tām vairākās vietās uzrakstīts Ukrainā plaši lietotais sauklis "Putin hu**o!". Vairāk lasi šeit.