Putina tilts uz Krimu dabū trūkties
Nav noslēpums, ka Ukrainas spēku triecienu pa bēdīgi slaveno Krimas tiltu jau izsenis gaidīja daudzi. Arvien jūtamākas šādas gaidas faktiski kļuva jau pēc kreisera “Moskva” noslīcināšanas.
Tad nu 8. oktobra rītā starptautiskos medijus pāršalca vēsts par sprādzienu uz Krimas tilta dzelzceļa daļas un satiksmes apturēšanu.
Informācija par ugunsgrēku tika saņemta ap pulksten 06:40.
Drīz vien sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un video, kas apstiprināja, ka pats tilts tik tiešām deg.
Kadros varēja redzēt, kā deg tilta dzelzceļa daļa, taču bija redzami arī bojājumi uz brauktuves daļas. Uz sliedēm dega arī kravas vilciens.
Vēl 9. maijā Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs ziņoja, ka Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar tās okupēto un anektēto Ukrainas pussalu, noteikti tiks sagrauts, norādot, ka “tas ir laika jautājums”.
Saistītās ziņas
Taču pilnīgas skaidrības par to, kas tad īsti notika ar Krimas tiltu, nav. Daļa tolaik pieļāva, ka sprādziens patiesībā varētu būt arī pašu Krievijas specdienestu organizēts.
Stratēģiski svarīgais, gandrīz 19 kilometrus garais tilts tika nodots ekspluatācijā 2019. gadā.
Tilta celtniecība izmaksāja 3,6 miljardus ASV dolāru (3,2 miljardus eiro) un tas ir garākais šāds tilts Eiropā.
Tilts uzbūvēts ar mērķi stiprināt saikni starp Krieviju un Krimu, palielinot kravu pārvadājumus un tūrismu plūsmu.
Tā pilnīga atjaunošana prasīšot aptuveni gadu.
