Kijiva tā arī nekrīt okupantu nagos
Pašā kara sākumā gan medijos, gan sociālajos tīklos īpaša uzmanība saprotamu iemeslu dēļ tika pievērsta Kijivai un Kijivas apgabalam.
Tiem, kuri dienu un nakti sekoja līdzi ukraiņu varonīgajiem pretošanās pasākumiem, ziņas par asiņainajām kaujām ap Hostomeļas lidostu un regulārās vēstis par diversantu grupām Kijivā izvērtās īpaši satraucošas tamdēļ, ka pamatā sastāvēja vien no aculiecinieku publicētiem videoklipiem bez īpašas skaidrības par to, kas tieši notiek.
Bruņutransportieri un triecienšauteņu šāvieni dzīvojamajos rajonos, sašķaidīta krievu okupantu tehnika šoseju krustojumos – tas viss skaidri liecināja, ka Ukrainas galvaspilsēta ir ļoti apdraudēta.
Taču ziņas par tās krišanu pasaule, par laimi, nesagaidīja.
Tā vietā drīz vien sāka parādīties arvien vairāk foto un video ar gūstā saņemtiem, Georga lentītēm un krāšņiem armijas simboliem aplīmētiem okupantiem, kuriem karš ar Ukrainas armiju beidzās, tā īsti nesācies.
Drīz vien medijos atkārtoti tika vēstīts, ka Krievijas iecere ātri ieņemt Kijivu nav izdevusies.
Taču okupanti tai bija pietuvojušies ļoti tuvu, apmetoties tādās apdzīvotās vietās kā Buča un Irpiņa.
Tolaik pasaule vēl nenojauta, kas sagaida šo pilsētu iedzīvotājus.
