Atbildību par šiem uzbrukumiem uzņēmies leģions “Krievijas brīvība” un “Krievu brīvprātīgais korpuss”, kas karo Ukrainas pusē. “Nebiju domājis, ka robežas posms starp divām jau gadu karojošām valstīm netiks apsargāts vispār nekādi,” stāsta “Krievu brīvprātīgā korpusa” komandieris Deniss Ņikitins. Vienīgais šķērslis bijusi sarūsējušas dzeloņstieples un sen nogāzušies koki.
Nocietinājumus vienkārši apbrauca
Aculiecinieki vēsta, ka pie robežas izbūvētos krievu nocietinājumus cīnītāji pieveica viegli – vienkārši apbrauca. Viņu rīcībā bijis tanks Т-72, bruņutransportieri un kravas auto ar kājniekiem.
Šī gan nebija nekāda pastaiga, skanēja šāvieni, sprāga raķetes. Vietējie iedzīvotāji izjuta to, ko ukraiņi pārdzīvo vairāk nekā gadu. Kādas raķetes daļa nokrita Antonovkas ciemā privātmājas sakņudārzā. Mīnmetēju apšaudē viens lādiņš trāpīja mājā Kozinkas ciemā, tā aizdegās. Cits lādiņš sagrāva kādas mājas nesošās konstrukcijas un auto, bet trešajā gadījumā cieta tikai žogs.
Gorapodolas ciemā apšaudes dēļ nodega siena noliktava. Graivoronas rajonā pie Ukrainas robežas lādiņi krita autotransporta uzņēmuma teritorijā, kopumā šejienes ciemos ievainoti astoņi cilvēki. Glotovo ciemā leģionāri it kā ieņēma kultūras namu, trīs ciemi palika bez ūdens apgādes. Cīnītāju mērķis – radīt drošības joslu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Vājina krievu fronti
Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš paudis, ka šo operāciju var uzskatīt par ķēdes posmu ukraiņu pretuzbrukumam. Viņa ieskatā ukraiņi piekopj to pašu stratēģiju, ko krievi 2014. gadā, kad, anektējot Krimu, apgalvoja, ka vienkāršie ļaudis, patiesībā Krievijas karavīri, “ieročus un formas bija nopirkuši jebkurā armijas veikalā”.
Mērķis esot piesaistīt Krievijas spēkus, kas būtu spiesti atvilkt no frontes vienības, šādā veidā vājinot fronti. Slaidiņš gan uzskata, ka operācija Belgorodā neizraisīs pilsoņu karu Krievijā.
Arī pēc diversantu atkāpšanās uzbrukumi turpinās, izmantojot dronus, tostarp uzspridzināts Krievijas armijas auto un nogalināti divi karavīri. Tikmēr Krievija apgalvo, ka likvidējusi vairāk nekā 70 iebrucēju.
Kas viņi ir?
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs paziņoja, ka operāciju veic Krievijas pilsoņi un Ukraina vienīgi vēro.
Kas ir šie formējumi? “Krievu brīvprātīgais korpuss” apvieno bijušos Krievijas ultralabējos, kas tomēr nav apsēsti ar idejām par PSRS atjaunošanu. Šis korpuss jau veicis operācijas Krievijas teritorijā, Brjanskas apgabalā, – 2. martā un mazāk pamanītu 6. aprīlī.
Leģions “Krievijas brīvība” ietilpst Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā, veidots no brīvprātīgajiem, tostarp no gūstā kritušajiem Krievijas karavīriem. Pirmo reizi par to paziņoja pērn martā, un drīz vien, 5. aprīlī, trīs leģionāri sniedza preses konferenci. Viņi stāstīja, ka sākotnēji nokļuvuši Ukrainas armijas gūstā, bet ne savus vārdus, ne karaspēka vienības nenosauca.
Pagājušā gada aprīļa beigās Ukraina izplatīja skrejlapas, kā, padodoties gūstā, pareizi pieteikties leģionam – labo roku pacelt, kreiso piespiest tās elkonim, izveidojot burtu L. Pievienoties leģionam aģitēja Krieviju pametušais bijušais “Gazprombank” viceprezidents Igors Volobujevs, kura dzimtā vieta ir Ukrainā, Sumu apgabalā. Cik ir cīnītāju, īstas skaidrības gan nav, taču, kā rāda pieredze, pietiekami, lai viestu paniku vismaz vienā Krievijas apgabalā.
Kā pareizi pieteikties leģionā
Leģiona uzšuve ataino baltzilibaltu karogu un uz tā – dūri. Šīs krāsas sākuši izmantot Putina režīma pretinieki, kā alternatīvu pašreizējam Krievijas trikoloram. Vēl viens “Krievijas brīvības” simbols ir L burts, ar ko sākas vārdi “Legion” un “Liberty” (brīvība – angļu val.).
“Telegram” kanālā publicētajā leģiona manifestā pausta apņēmība cīnīties pret Putina režīmu, kas iznīcina ekonomiku, tautas labklājību, attīstību, apspiež brīvību. Viens no mērķiem ir saglabāt vienotu un nedalāmu Krieviju 1991. gada robežās, un norādīts, ka “vispazemotākā un beztiesiskākā starp visām Krievijas Federācijas tautām ir krievu tauta”.
Par “Krievijas brīvības” publisku figūru pērn vasarā kļuva noslēpumains cilvēks ar segvārdu Cēzars, kurš neslēpj, ka leģiona mērķis ir mainīt varu Krievijā vardarbīgā ceļā. Viņš ir bieži redzēts kopā ar opozicionāru Iļju Ponomarjovu, kurš uzdodas par Nacionālās republikāņu armijas pārstāvi – šis mītiskais veidojums uzņēmās atbildību par krievu fašisma ideologa, filozofa Aleksandra Dugina meitas Darjas Duginas uzspridzināšanu.
Baltās armijas mantinieki
Ukrainas militārais eksperts Oļegs Ždanovs izteicies, ka leģions gan piedalās karā, tomēr mazā skaita dēļ frontē tam nav lielas ietekmes, tā vairāk ir politiska. Izskanējusi arī versija, ka tāda leģiona nemaz nav un tas esot tikai Ukrainas informatīvs projekts.
Turpretim nav nekādu šaubu par “Krievu brīvprātīgo korpusu”, kuru pērn augustā dibinājuši, kā apgalvots Vikipēdijā, ultralabējie krievu nacionālisti, kas karo Ukrainas pusē jau kopš 2014. gada, sākotnēji leģendārā pulka "Azov" un citu vienību sastāvā. Korpuss ietilpst Ukrainas Internacionālajā leģionā un ir pakļauts Aizsardzības ministrijai. Sākotnēji tas veidojies no Ukrainā dzīvojošajiem krievu emigrantiem.
Saukt viņus par ekstrēmistiem gan šķiet savādi – šie vīri aizstāv Ukrainu, nevis pūlas sagrābt citas valsts teritoriju slepkavojot, laupot un izvarojot. Īstais nacisms plaukst Kremlī un pārņēmis arī lielas daļas Krievijas iedzīvotāju prātu. Kāds no korpusa komandieriem izteicies, ka drīzāk viņus var uzskatīt par labēji konservatīvajiem.
Korpusa karogs ir balts krusts uz melna fona – zem tā pret boļševikiem Krievijas pilsoņu kara laikā Ukrainas austrumos Donbasā karoja Baltā armija. Viņu emblēma ir pārņemta no 20. gadsimta 30. gados izveidotas krievu emigrantu jaunatnes organizācijas “Baltā ideja” – nejaukt ar rasistiem.
Vēstījumā “Telegram” kanālā korpuss norādījis, ka tā ir ideoloģijas pamatā ir nesamierināšanās – atteikšanās no jebkādas sadarbības formas ar padomju režīma mantinieci – Putina varu un tās pārstāvjiem un pakalpiņiem ārpus robežas. Pausts arī, ka “Putins un viņa līdzgaitnieki iznīcina krievus kā etnosu”.
Neonacists no ebreju ģimenes?
Korpusa komandieris Deniss Ņikitins (agrāk Kapustins) ir dzimis 1984. gadā, uzaudzis Maskavā, bet 2001. gadā ģimene emigrēja uz Vāciju un apmetās Ķelnē. “Der Spiegel” vēstījis, ka viņi ir Krievijas ebreji, kamēr Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Iekšlietu ministrija nosaukusi Ņikitinu par “vienu no ietekmīgākajiem neonacistu aktīvistiem” – visai dīvains apvienojums.
Saistītās ziņas
Gluži bez pamata tas nav. Ņikitins ir vadījis sporta tuvcīņas firmu “White Rex” un izplatījis kreklus ar uzrakstu 88, ko uzskata par balto nacionālistu kodu. Šveicē viņš apmācījis cīņas mākslā galēji labējās partijas PNOS biedrus. Ņikitins sevi dēvējis par nacionālistu, kurš cīnās par Krieviju, kas pieder etniskajiem krieviem, taču noraida, ka būtu neonacists un iestātos par baltās rases pārākumu.
Turklāt Ņikitina darbība neliecina par atbalstu Krievijas iedomātajām tiesībām citām valstīm diktēt savus noteikumus. 2014. gadā viņš piedalījās Maidanā Kijivā un kopš 2017. gada dzīvo Ukrainā.
Citi šobrīd lasa
