"Kad es redzu Ķīnā ražotus bavāriešu tautas tērpus no plastmasas, pseidotērpus ar šaurām dirndlām, tad viss kļūst par karnevālu," vietējai radiostacijai sacīja Heinrihs.
Dirdls ir tradicionāla bavāriešu kleita, kas sastāv no ņiebura ar zemu kakla izgriezumu, blūzes un svārkiem ar augstu jostasvietu. Bavārijas princis arī norāda, ka viltus tautastērpi vairāk eksponē cilvēka ķermeni, degradē Oktoberfest kultūras vērtību.
"Mēs visi šodien runājam par kultūras piesavināšanos. Lūk, tas notiek ar mums, bavāriešiem! Ja viss ir tikai par kostīma valkāšanu, lai piedzertos. . . šajā procesā jūs zaudējat daudz kultūras un tradīciju,” viņš norāda.
Festivālā vīriešus bieži var redzēt tradicionālajos ādas šortos ar siksnām, savukārt dāmas valkā "dirndlu" — tradicionālu kleitu, kas sastāv no ņiebura ar zemu kakla izgriezumu, blūzes un svārkiem ar augstu jostasvietu.
Tradicionālisti ir iebilduši, ka pēdējos gados Oktoberfest, kas Minhenē tiek rīkots 213 gadus, ir kļuvis mazāk par Bavārijas kultūras svētkiem, bet vairāk par iespēju cilvēkiem piedzerties un valkāt zemas un lētas modes lietas.
Pirmais Oktoberfest sākās kā Bavārijas prinča reģenta Ludviga, vēlākā karaļa Ludviga I un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzu svinības 1810. gadā. Kāzu svinības, kas notika gandrīz tieši pirms 213 gadiem, un Bavārijas pilsoņi svinēja ar milzīgām zirgu skriešanās sacīkstēm.
Reģiona iedzīvotājiem sacensības tik ļoti patika, ka viņi nolēma katru gadu pēc tam rīkot vēl vienu, un turpmākajos gados festivāls attīstījās, iekļaujot izbraucienus un atrakcijas.
Citi šobrīd lasa
