Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Tesla automašīnu koplietošanas platformas "OX Drive" atklāšanas pasākums Rīgā. (Foto: LETA)

Kāda ir elektroauto nākotne? Globālie trauksmes zvani un ķīniešu invāzija 1

Auto un tehnoloģijas
2. februārī 07:02 2024. gada 2. februārī 07:02
 
Sandris
Metuzāls
| Jauns.lv
Kad Eiropa pirms dažiem gadiem uzņēma kursu uz vispārēju elektromobiļu ieviešanu un atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem, "uz papīra" šie plāni izskatījās diezgan pārliecinoši. Taču patlaban ir skaidrs, ka ceļā uz Eiropu, brīvu no iekšdedzes automobiļiem, ir daudz bedru un citu šķēršļu, kuru dēļ autoparka elektrifikācijas ambiciozie plāni var sabremzēties. Šoreiz par riskiem, kas apdraud pašas Eiropas autoražotājus.

Pieprasījums tiešām krītas?


Trauksmes zvani sāka skanēt pagājušā gada otrajā pusē, kad viens no pasaules vadošajiem autoražotājiem "Volkswagen" bija spiests atzīt, ka pieprasījums pēc tā ražotajiem elektromobiļiem krītas un uz laiku pat apturēja ražošanu, ko skaidroja ar pārtraukumiem detaļu piegādē. Lielā mērā gan pieprasījuma kritums bija saistīts ar to, ka gada otrajā pusē Vācijas valdība pārtrauca elektromobiļu iegādes subsidēšanu. Eļļu ugunij pielēja autonomas uzņēmums "Hertz", paziņojot, ka Amerikā pārdos daļu sava elektrisko "Teslu" autoparka pārāk augsto izmaksu dēļ. Proti, klienti gan labprāt īrējot "Tesla" elektromobiļus, taču braucot ar tiem diezgan drastiski, tādēļ mašīnas bieži nākas remontēt, bet remonts izmaksā dārgāk nekā iekšdedzes auto. Turklāt arī otrreizējā tirgū lietotus elektroautomobiļus ir grūtāk pārdot par labu cenu. Pēdējā punktā gan autonomas uzņēmumam "iezāģēja" "Tesla", kas, cenšoties uzlabot pādošanas rādītājus, samazināja tirdzniecībā laisto automašīnu cenu, kamēr "Hertz" tās bija pircis par dārgāku cenu un tādēļ tagad pārdot lietotās mašīnas iznāk ar zaudējumiem.

Arvien biežāk izskan viedoklis, ka elektromobiļu uzvaras gājiens nebūs tik triumfāls, kā visas pasaules "zaļie" bija iedomājušies.

Tā bijušais japāņu koncerna "Toyota" ģenerāldirektors un šī uzņēmuma dibinātāja mazdēls Akio Tojoda nesen paziņoja, ka vairāk par trešo daļu auto tirgus elektromobiļiem nekad neizdosies iekarot, jo pārējais tirgus tik un tā paliks iekšdedzes mašīnām un hibrīdiem. Vienu no viņa izmantotajiem argumentiem praktiski nav iespējams atspēkot - kāda gan vispārēja autoparka elektrifikācija, ja, piemēram, lielai daļai Āfrikas iedzīvotāju nav pieejama elektrība? Nemaz nerunājot par to, ka pati elektromobiļu ražošana nav videi diez ko draudzīga, un arī tiem nepieciešamā elektroenerģija ne vienmēr tiek iegūta ar "zaļām" metodēm. Te jāpiebilst, ka "Toyota" nekad nav īpaši aizrāvusies ar elektroautomobiļiem, priekšroku dodot hibrīdu ražošanai un pagaidām plašu izplatību neguvušiem eksperimentiem ar ūdeņraža darbinātiem dzinējiem.

Saistītās ziņas

TOP 3 vislielākie izaicinājumi - šī brīža elektroauto baterijām
"Tesla" zaudējis pasaulē lielākā elektroauto ražotāja titulu Ķīnas "BYD"
Ģimenei un priekam - testējam “Volkswagen ID.3”

Tomēr teikt, ka ar elektromobiļiem viss ietu uz galu, noteikti nevar. Pirmkārt, Eiropas Savienības plānus par pilnīgu atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem neviens vēl nav atcēlis, bet, otrkārt, dati par pieprasījuma krišanos var radīt mānīgu iespaidu. Par piemēru varam paņemt valsti ar vislielāko skaitu elektromobiļu Eiropā - Vāciju. Tajā elektromobiļu tirdzniecības apjomi pērn pieauguši par gandrīz 64 procentiem, ja salīdzinām ar 2022. gadu. Tad par ko satraukums? Par to, ka gadu iepriekš pieaugums bija lielāks - proti, 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, tas bija simtprocentīgs. Tātad elektromobiļu tirdzniecības tempi tiešām ir palēninājušies, taču kopumā pieaugums turpinās, lai arī ne tik strauji, kā agrāk. Par 2024. gadu gadu prognozes ir diezgan piesardzīgas un tiek lēsts, ka pieaugums varētu būt apmēram astoņi procenti. Neliekas daudz, taču absolūtos skaitļos tas ir pusmiljons jaunu elektromobiļu jeb nepilna sestā daļa no visiem Vācijā pārdotajiem jauniem automobiļiem.

Ķīnieši nāk!

Parasta pircēja acīs elektromobiļiem ir kāds būtisks trūkums - pagaidām tie ir par kārtu dārgāki nekā līdzīgas iekšdedzes dzinēja mašīnas. Ja vēlies kompaktu elektroauto, kas būtībā domāts braukšanai pilsētā un tās apkaimē, tad diez vai atradīsi kaut ko zem 30 000 eiro, bet elektromobiļi ar ietilpīgāku akumulatoru, kas ļauj ar vienu uzlādi nobraukt apmēram 400 kilometrus, maksās virs 50 000 eiro.

Tā tas bija vēl pavisam nesen, taču tagad situācija sāk mainīties, jo ir noticis tas, ko gaidīja daļa pircēju un no kā baidījās visi autoražotāji - Eiropas tirgū ienāk Ķīnas autokompānijas. Pie tam ienāk diezgan pārliecinoši: ja pirms pieciem gadiem to tirgus daļa Eiropas Savienībā bija pusprocents, tad tagad jau ir vairāk nekā astoņi procenti. Panākumu atslēga ir vienkārša - cena.

Ķīnieši spēj piedāvāt elektromobiļus, kas maksā vismaz desmit tūkstošus eiro lētāk, nekā līdzīgi Eiropas ražojumi.

Reaģējot uz ķīniešu atnākšanu, "Volkswagen" jau bija spiests samazināt dažu savu modeļu cenas.

Eiropas autoražotāji par Ķīnas invāziju ir nopietni nobažījušies. Un ne bez pamata, jo, turpinoties nekontrolētai lēto Ķīnas elektromobiļu ieplūšanai, daļai Eiropas kompāniju var nākties slēgt savas ražotnes. Tādēļ Eiropas Komisija sākusi domāt, ko ar ķīniešiem iesākt. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis sarunā ar jauns.lv atzina, ka jau ir uzsākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai Ķīna valsts līmenī nesubsidē savus autobūves uzņēmumus: "Bažas par Ķīnas autoražotāju masveidīgu ienākšanu Eiropā mums ir, tādēļ jau pagājušajā gadā uzsākām antisubsīdiju izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas elektroautomobiļu importu. Ja mēs neko nedarīsim, tas radīs nopietnu risku Eiropas autoindustrijai. Tādēļ esam uzsākuši izmeklēšanu, atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas mums ļaus noteikt ievedmuitas tarifus atbilstoši tam subsīdiju apjomam, ko saviem autoražotājiem piešķir Ķīna - tikai tā var novērst konkurences kropļojumus."

No vienas puses, pircējam vajadzētu priecāties par lētu elektromobiļu parādīšanos, taču, no otras puses, ja Ķīnas subsidēto mašīnu dēļ nopietnas problēmas sāksies "Volkswagen" un citiem Eiropas ražotājiem un tie pazudīs no tirgus, tad nav pamata domāt, ka ķīnieši neizmantos savu iegūto monopolstāvokli un nepacels cenas tik augstu, cik paši gribēs. Runas par subsidēšanu diez vai ir tikai iedomas vien, jo, piemēram, lielākā ķīniešu autoražotāja "SAIC Motor" akciju kontrolpakete pieder Ķīnas valstij. Tiesa, lai būtu interesantāk, var piebilst, ka "SAIC Motor" sadarbības partneris ir jau pieminētais "Volkswagen", bet ar tā apakšuzņēmumu "Audi" ķīniešiem ir līgums par kopīgu elektromobiļu izstrādi. Globālajā ekonomikā reizēm notiek paradoksālas lietas.

Starp citu, Ķīnas elektroauto nu jau ir sasnieguši arī Latviju, jo tirgū parādījies "Great Wall Motor" ražotais "Ora 03" - nelielu izmēru mašīnīte ar 48 kWh akumulatoru, kas ļauj nobraukt līdz 300 kilometriem ar vienu uzlādi un maksā apmēram 20 000 eiro - tas ir par vairāk nekā desmit tūkstošiem lētāk nekā izmēru un akumulatori ietilpības ziņā līdzīgie "Renault Zoe" vai "Hyundai e-Kona". Ļaudis, kas to jau izmēģinājuši, saka, ka komforta un braukšanas ērtību ziņā "Ora" neatpaliek no līdzīgiem Eiropas ražojumiem, bet to, vai kaut kādas ķibeles nesākas pēc ilgāka nobraukuma, redzēsim tikai pēc kāda laika.

Vācijā "Tesla" jūtas kā mājās

Par Latvijas elektromobiļu tirgu parunāsim nākamajā publikācijā, taču pagaidām atgriezīsimies atpakaļ pie Vācijas. Pirms vairākiem gadiem amerikāņu "Tesla" īpašnieks Īlons Masks meklēja vietu uzņēmuma ražotnei Eiropā un beigu beigās uzbūvēja to Vācijā, netālu no Berlīnes. Tolaik Vācijas valdība to pasniedza kā lielisku sasniegumu, jo rūpnīca solīja darba vietas apmēram 20 000 cilvēku. Šajā ziņā patiešām viss ir kārtībā, jo patlaban rūpnīcā strādā vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet to ir paredzēts paplašināt un radīt arvien jaunas darba vietas. Taču valdība neņēma vērā kādu citu apstākli - to, ka "Tesla" izskatā ir ļāvuši Vācijā iekārtoties vistiešākajam vācu autoražotāju konkurentam.

Sekas nelika sevi ilgi gaidīt - "Tesla" diezgan brutāli atņēma tirgus daļu "Volkswagen", BMW un "Mercedes - Benz". Te savu lomu nospēlēja gan tas, ka tehnoloģiju un akumulatoru ziņā "Tesla" vēl arvien ir pussolīti priekšā konkurentiem, kaut gan šis atrāviens rūk, gan arī cenas: "premium" segmentā "Tesla Model S" ir lētāks par vācu oponentiem (cenu lapa sākas no 95 000 eiro), bet nosacītajā "lētajā galā" 43 000 eiro vērtais "Model Y" jūtami bojā dzīvi Eiropas vidējā līmeņa elektroauto ražotājiem. Paskatoties pagājušā gada Vācijas statistiku, redzam, ka par elektroauto tirgū par līderpozīciju sīvi spēkojas tieši "Volkswagen" un "Tesla" - pirmie pārdevuši 70 000 elektroauto, bet otrie par sešiem tūkstošiem mazāk. Jebkurā citā valstī tas būtu labs rādītājs "Volkswagen", tikai ne jau dzimtajā Vācijā, kur pārsvaram bija jābūt daudz izteiktākam. Trešajā un ceturtajā vietā ir "Mercedes - Benz" un "Audi", kuriem abiem ir uz pusi mazāk pārdotu elektromobiļu. Arī visā Eiropā "Tesla" ar "Model Y" un "Model 3" ir stabili priekšgalā, aiz sevis atstājot "Volkswagen ID.3", "Volvo XC40" un "Audi Q4 e-tron". Ķīniešu Eiropas Top 10 pagaidām vēl nav.

Atliek gaidīt, kādas izmaiņas šajā topā izdarīs Vācijas jaunie noteikumi par elektroautomobiļu iegādes subsīdijām. Tagad tās noteiktas tādas pat, kā pie mums Latvijā - 4500 eiro par jaunu elektro auto, un tās attiecas tikai uz privātpersonām. Atšķirība no Latvijas ir tā, ka valsts subsīdiju var saņemt tikai par tādu elektroauto, kura cena ir līdz 45 000 eiro, tātad ir pamats domāt, ka varētu palielināties nosacītā "lētā gala" tirgus daļa.

Par to, kas notiek Latvijas elektroautomobiļu tirgū un kādas ir prognozes šim gadam -  lasiet materiāla turpinājumā.

Citi šobrīd lasa

Populārais vācu aktieris Tils Šveigers riskē palikt bez kājas; viss sākās ar šķietamu sīkumu
Uz Akmens tilta Rīgā gājis bojā motociklists: sadursmes brīdis ar automašīnu nonācis video 1
"Veselā saprāta apdraudējums!" Valodas centrs nežēlīgi izsakās par jauno "iekļaujošās valodas" ceļvedi
Pievienot komentāru