Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šāds skats paveras, atverot Krievijā izdoto Pazolīni biogrāfiju (ekrānuzņēmums no "X")

Smieties vai raudāt? Atverot Krievijā izdoto itāļu režisora Pjēra Paolo Pazolīni biogrāfijas grāmatu, lasītāju gaida šoks 1

Trakā pasaule
26. aprīlī 19:17 2024. gada 26. aprīlī 19:17
 
Izklaides
nodaļa
| Jauns.lv
Tas, ka Krievijā pastāv cenzūra, nevienu neizbrīna. Taču tās izpausmes mēdz būt komiskas, gluži kā nesen izdevniecības AST izdotajā slavenā itāļu režisora Pjēra Paolo Pazolīni biogrāfijā. Atverot šo grāmatu, lasītāju gaida pārsteigums.


Lieta tā, ka grāmatā ar melnu krāsu ir aizmālētas rindiņas vairākos desmitos lappušu, daža laba gandrīz visa sastāv tikai no aizkrāsota teksta. Publicēto biogrāfiju izpētījušais “Telegram” kanāls “Ostorožno, novosti” (Uzmanību, ziņas) norāda, ka no cenzūras cietusi apmēram piektā daļa grāmatas, bet dažreiz aizkrāsotas pat vairākas lapas pēc kārtas. No grāmatas lasītāja acīm ir praktiski pilnībā slēptas visas norādes par homoseksuālā Pazolīni seksualitāti un personiskajām attiecībām. No cenzūras melnās krāsas nav izbēgušas pat dzejoļu rindiņas.

Izdevniecības vietnē norādīts, ka “grāmatas teksts tika saīsināts sakarā ar federālo likumu”. 2022. gada decembrī pieņemtais likums noteicis pilnīgu aizliegumu “netradicionālo seksuālo attiecību”, pedofilijas propagandai, informācijas izplatīšanai par LGTB un dzimuma maiņu.

Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad Krievijas izdevniecības aizkrāso publicēto grāmatu tekstu vai pat grāmatas publicē bez ideoloģiski kaitīgām lappusēm. Piemēram, izdevniecība “LikeBook” aizkrāsoja divu vīriešu seksa ainas aprakstu Maksa Falka grāmatā “Sašķīdis”, “Alpina Pablišer” no Marka Mensona grāmatas “Viss ir sūdīgi” izdzēsa fragmentus par padomju karavīru pastrādātajām zvērībām Polijā Otrā pasaules kara laikā, kā arī PSRS salīdzinājumus ar nacistisko Vāciju, savukārt izdevniecība “Belaja vorona” vienkārši izņēma vairākas lappuses no Jumi Stainsas un Melisas Kangas grāmatas “Sveikas, mēnešreizes!”.

Kinorežisors, žurnālists, rakstnieks un dzejnieks Pjērs Paolo Pazolīni (1922-1975) bija viens no slavenākajiem itāļu XX gadsimta intelektuāļiem, viņa slavenāko filmu skaitā ietilpst “Mamma Roma” (1962. g.), “Mateja evaņģēlijs” (Il vangelo secondo Matteo; 1964. g.), “Dekamerons” (Il Decameron, 1971. g.), “Kenterberijas stāsti” (I racconti di Canterbury; 1972. g.), “Arābijas naktis” (Il fiore delle mille e una notte, 1974. g.).

1975. gada 2. novembrī Pazolīni tika līdz nāvei piekauts, viņam pat pārbrauca pāri ar paša automašīnu. Režisora līķi atrada pludmalē daļēji sadedzinātu. Viņa slepkavībā atzinās kāds 17 gadus vecs jaunietis, kuram piesprieda 9 gadu ieslodzījumu, taču 2005. gadā viņš paziņoja, ka viņu piespieda uzņemties vainu, piedraudot viņa ģimenei. Pazolīni nāves apstākļi joprojām ir ļoti neskaidri. 

Citi šobrīd lasa

Pasaules šovbiznesa zvaigžņu glamūrs un stila katastrofas krāšņajā "Met Gala 2024" ballē. FOTOGALERIJA
Pēkšņi mūžībā aizsaukts hokeja eksperts Guntars Paste
Ukrainā arestēti Zelenskim tuvu stāvoši drošībnieki - viņi plānoja prezidentu nogalināt 1
Pievienot komentāru