Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kanādas zeltgalvīte izplatās gan ar saknēm, gan sēklām, ko turklāt saražo milzīgos daudzumos. Visur, kur tā parādās, vietējie augi nīkuļo un iet bojā, jo kanādiete ir “rijīga” un agresīva.

Ieraudzīji svešo? Ziņo!

Noderīgi ikdienā
2023. gada 22. maijā 07:48 2023. gada 22. maijā 07:48
  Jauns.lv
Lai pievērstu lielāku uzmanību bīstamajām invazīvajām sugām mūsu florā un faunā, Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LatViaNature ietvaros Latvijā patlaban norisinās akcija ”Ķeram svešos Latvijas dabā!”.

Ar šiem “svešajiem” – bīstamajām invazīvajām sugām, kas apdraud Latvijas dabas daudzveidību – ikviens  var iepazīties Invazīvo sugu pārvaldnieka mājaslapā www.invazivs.lv: fotogrāfijās un aprakstos par to, kā augs izskatās, kā izplatās un kāda ir tā ietekme uz mājiniekiem.  Invazīvo sugu pārvaldniekā apkopota arī informācija par 50 plašāk, mazāk plaši vai pat vēl Latvijā neievazātām, tomēr potenciāli mums bīstamām  invazīvajām sugām, kuras jau manītas kaimiņvalstīs.


Taču kampaņa “Ķeram svešos!” akcentē vēl kādu aktivitāti – aicina visus dabā gājējus, ieraugot augu vai dzīvnieku, kas šķiet atbilstīgs invazīvās sugas aprakstam –

*to nofotografēt;

* atvērt Dabas aizsardzības pārvaldes vietni  www.invazivs.lv;

*aizpildīt īsu anketu, “svešā” atrašanās vietu atzīmējot arī kartē;

*nosūtīt informāciju!

Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska skaidro, kāpēc cilvēku iesaiste  invazīvo sugu novērojumos ir ļoti svarīga.  Mūsu Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādāti jau  2008. gadā, pagaidām par vienīgo invazīvo augu sugu Latvijā apstiprināts tikai Sosnovska latvānis, tālab vienīgi tam nacionālā regulējuma ietvaros veikts  gan izvērtējums, lai noteiktu, ar kādiem līdzekļiem vislabāk pret sugas izplatību cīnīties, gan norādīts, kam tas jānodrošina. Par pārējām sugām, kas, strauji izplatoties un agresīvi vairojoties, var nomākt vietējās sugas, apdraudēt ekosistēmas un pat kaitēt cilvēku veselībai, šāda normatīvā sakārtojuma nav. Bet sugu, kam ir pierādīta negatīva ietekme, mums ir daudz. Tāpēc ikviens šāds ziņojums tiek tverts kā nozīmīga vienība kopīgajā datu bāzē, ko izmanto invazīvo sugu ierobežošanas pasākumu plānošanā.

Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un eksperti, kuri ikdienā strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, Daugavpils Universitātē, Latvijas Hidroekoloģijas institūtā un citur. “Dabas aizsardzība balstās zinātnē, datos un savstarpējā sadarbībā, tāpēc  cīņā pret invazīvajām sugām vajadzīga katra cilvēka palīdzība un pilsoniskā iesaiste,” uzsver Santa Rutkovska. 

Citi šobrīd lasa

Vakar kaitīgs, šodien jau veselīgs. Kas mainījies agrāk sludinātajos uztura principos, stāsta uztura speciāliste Ilze Lutere
Vanšu tilta vēl nav, bet cilvēki brauc ar zirgiem: unikāli 1929. gada Rīgas kadri
"Tētis lēnām izdzisa," - meita Baiba par rakstnieka Alberta Bela dzīves pēdējiem mēnešiem
Pievienot komentāru