Šādas baktērijas pēta visā pasaulē, jo tās var kalpot kā modelis, lai būvētu nanorobotus izmantošanai medicīnā. Piemēram, kā zāļu transporta līdzekli cilvēka organismā, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija ir vienīgā, kas Latvijā interesējas par šādām lietām. Tādēļ arī pirmajiem izdevās apstiprināt magnetotaktisko baktēriju esamību Latvijas dabā. Citur pasaulē par to eksistenci zināms jau kopš 1970. gadiem.
"Tā lielākā māka ir izdabūt ārā tās baktērijas. Esmu pārliecināts, ka Dabas mājā biologi daudzas reizes ir paņēmuši paraugus ar magnetotaktiskām baktērijām, bet izdabūt ārā un saprast, ka tās ir magnetotaktiskās baktērijas - tā ir tā māka. Un man bija liels prieks, ka viņām tas izdevās," stāsta LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents Guntars Kitenbergs.
Šīs baktērijas īpašas ar to, ka tām iekšā ir magnētisku lodīšu ķēdīte, ko baktērija izmanto kā kompasa adatiņu. Baktērija spēj sajust Zemes magnētiskā lauka līnijas, kas palīdz peldēt. Ja pieliek magnētu, baktērija virzās uz tā pusi.
Tas nozīmē, ka baktērijai var likt kustēties vēlamajā virzienā un no ārpuses kontrolēt tās virzību.
Laboratorijā magnētiskās baktērijas pētītas un audzētas arī iepriekš, taču tie vienmēr bijuši no ārzemju laboratorijām atvesti paraugi. Bet ar laiku eksperimentos varēs izmantot arī vietējo baktēriju.
Citi šobrīd lasa
