Smadzeņu darbība
Katrā mūsu ķermeņa šūnā atrodas mitohondriji, kas atbildīgi par enerģijas ražošanu. Vīriešiem visaugstākā mitohondriju koncentrācija ir smadzenēs, savukārt sievietēm - olnīcās. Viena no svarīgākajām izejvielām enerģijas ražošanā mitohondrijos ir magnijs. Magnija deficīta gadījumā kā sievietēm, tā vīriešiem novērojamas vājas koncentrēšanās spējas, atmiņas traucējumi un tā sauktā smadzeņu migla.
Pētījumos novērots, ka magnija saturošu uztura bagātinātāju lietošana papildus uzturam uzlabo kā mācīšanās spējas, tā atmiņu.
Galvassāpēs un hroniska migrēna
Novērots, ka cilvēkiem, kuri cieš no hroniskas migrēnas, bieži vien ir pazemināts magnija līmenis. Ņemot vērā, ka magnijs nodrošina veselīgu nervu sistēmas darbību, tas, protams, nav nekāds pārsteigums.
2016. gadā veiktajā pētījumā pierādīts, ka nodrošinot optimālu magnija līmeni asinīs, iespējams samazināt migrēnas radīto galvassāpju biežumu un intensitāti. Tas saistīts ar magnija spēju līdzsvarot kalcija līmeni neironu šūnās. Pārmērīgā kalcija klātbūtne nevajadzīgi stimulē mūsu smadzeņu šūnas, kas nereti ir galvenais galvassāpju un migrēnas cēlonis.
Gremošanas trakta darbība
Aizcietējumi ir populāra veselības problēma, par kuriem bieži nerunājam. Magnijs ir klātesošs arī zarnu muskuļu kontrakciju regulēšanas procesos, kas nozīmē - magnija deficīts bieži vien ir neregulāras vēdera darbības cēlonis. Pareiza magnija lietošana mīkstina izkārnījumus, kā arī var mazināt diskomfortu un kramjus, ko izraisa kairināto zarnu sindroms un citas līdzīgas saslimšanas.
Garastāvoklis un vispārējais enerģijas līmenis
Kā jau noskaidrojām, mūsu šūnu mitohondriji enerģijas ražošanā lielā mērā paļaujas uz magniju. Tas nozīmē, ka veselīga mitohondriju darbībai ir cieša saistība ar mūsu emocionālo pasauli un vispārējo enerģijas līmeni.
Tā kā magnijs ir iesaistīts daudzos simtos mūsu organismā notiekošajos ķīmiskajos procesos, tā iztrūkums ķermenī var radīt hronisku stresu. Ja esam pakļauti hroniskam stresam gan fizioloģiski, gan mentāli, mūsu enerģijas rezerves regulāri tiek iztukšotas, lai ar šo stresu cīnītos. Hroniska noguruma un stresa gadījumā uzturošās magnija devas palielināšana var ievērojami uzlabot pašsajūtu.
Miega kvalitāte
Magnijs ir iesaistīts arī atslābinātā neirotransmitera GABA ražošanā smadzenēs, kas atbild par mūsu relaksācijas procesiem. Ja organismā nav pietiekami daudz magnija, lai ražotu pietiekamu daudzumu GABA, no tā cieš miega kvalitāte. Lai cīnītos ar hronisku bezmiegu, nepieciešams sākt ne vien ar veselīgu pirmsmiega rutīnu, bet arī papildus magnija lietošanu.
Muskuļu darbība
Tā kā magnijs ir tik svarīgs veselīgai nervu sistēmai, nav pārsteigums, ka tā klātbūtne ir būtiska arī procesos, kas saistīti ar muskuļu darbību. Kad ķermenis ir izsmēlis magnija rezerves, muskuļu kontrakcijas kļūst vājas un nekoordinētas, tuklāt var izraisīt arī spēcīgus krampjus. Krampji patiesībā ir viena no visbiežāk sastopamajām agrīnajām magnija deficīta pazīmēm. Sievietēm par magnija iztrūkumu organismā var liecināt arī saasināti menstruāciju un PMS krampji.
Arī fibromialģijas gadījumā novērojama saistība ar izsīkstošām magnija rezervēm organismā. Fibro nozīmē “saistaudi”, myo — “muskuļi” un algia — “sāpes”. Fibromialģijai raksturīgas hroniskas sāpes ķermenī, ko nereti pavada viens vai vairāki no jau iepriekš aprakstītajiem magnija deficīta simptomiem - kognitīvie vai miega traucējumi, nespēks. Bieži veselības stāvokli saasina arī emocionālā stresa klātbūtne.
Normalizējot magnija līmeni organismā, iespējams radīt vispārēju nomierinošu iedarbību gan uz prātu, gan ķermeni, vienlaikus atslābinot arī muskuļus.
Sirds veselība
Tāpat kā ar citiem ķermeņa muskuļiem, arī sirdij, lai nodrošinātu veselīgu tās darbību, nepieciešams optimāls magnija līmenis. It īpaši ņemot vērā, ka sirds nepārtraukti darbojas bez apzinātas mūsu kontroles. Ja novērojamas pēkšņas sirds ritma izmaiņas, pārāk ātra vai lēna sirdsdarbība, ir vērts pārbaudīt magnija līmeni un iekļaut vairāk magnija saturošus produktus uzturā.
Nejutīgums un tirpšana
Nejutīgums un tirpšana mūsu ķermenī, piemēram, rokās un kājās, var būt saistīta ar nervu darbības izmaiņām. Te atkal atgriežamies pie magnija lomas nervu transmisijas procesos. Daži pētījumi liecina, ka magnijam ir aizsargājošas īpašības pat pret perifēro neiropātiju, ko izraisa noteiktas vēža terapijas.
Tagad, kad zinām cik svarīga ir magnija loma mūsu fizioķīmiskajos procesos, kā arī protam atpazīt magnija deficīta pazīmes. Tomēr, kā uzturēt optimālu magnija līmeni organismā? Izrādās, tas nepavisam nav sarežģīti!
Paturi prātā trīs stratēģijas:
1. Ar magniju bagātīgs uzturs
Jebkurus vitamīnus un uzturvielas primāri nepieciešams uzņemt ar uzturu. Ar magniju bagātīgi ir tādi produkti kā zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi, avokado, linsēklas, ķirbju sēklas un čia sēklas, kā arī neapstrādāta tumšā šokolāde.
2. Sāls vannas
Iespējams, viens no relaksējošākajiem veidiem, kā iegūt vairāk magnija organismā, ir Epsom sāls vanna. Epsom sāļi ir magnija veids, kas uzsūcas organismā caur ādu. Gan magnija sulfāta, gan magnija hlorīda sāļu veidi sniedz labumu ķermenim, tomēr magnija hlorīds var nodrošināt ilgstošāko efektu.
3. Uztura bagātinātāji ar magniju
Mūsdienu steidzīgās dzīves apstākļos bieži vien ēdam nepilnīgi un neregulāri. Tāpat jāņem vērā, ka pārtikas apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģijas ietekmē, uzturvielu daudzums augļos un dārzeņos ir krities. Kad šaubāmies par to, vai diēta var nodrošināt mūsu organismam nepieciešamo magnija daudzumu, talkā nāks uztura bagātinātāji. Piemēram, bioķīmiski pamatotā uzturvielu kombinācija Orthomol Magnesium plus.
Pat ja ikdienā neizjūtam nevienu no magnija deficīta simptomiem, ikviens var gūt labumu no papildus magnija lietošanas. Piemēram, lai līdzsvarotu enerģijas līmeni, nodrošinātu labu miega kvalitāti un normalizētu nervu sistēmas darbību. It īpaši stresa apstākļos.
Magnijs patiešām ir mūsdienu veselības toniks!
Raksts tapis sadarbībā ar ORTHOMOL.
Citi šobrīd lasa
