Tās efektīvi palīdz cīnīties pret brīvajiem radikāļiem, kas bojā mūsu šūnas, veicina organisma novecošanos un sekmē dažādu slimību, tostarp ļaundabīgo, attīstību. Ķiršos esošās aktīvās vielas stimulē vielmaiņu un gremošanas sistēmu, uzlabo sirdsdarbību, pazeminot asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
Tā kā ķirši satur maz kaloriju un daudz šķidruma, tos mēdz iekļaut dažādās diētās, lai zaudētu svaru. Tomēr tie tāpat kā jebkuras citas ogas satur arī cukuru (īpaši daudz cukura ir saldajos ķiršos), kas slikti uzsūcas, izraisot vēdera pūšanos, burkšķēšanu, sāpes un caureju, bet dažkārt gluži pretēji – aizcietējumu.
Tāpēc necenties ķiršu laikā uzkrāt vērtīgos vitamīnus visam gadam! Lai gūtu veselībai patiešām labvēlīgu efektu, ķiršus vajadzētu ēst ilgtermiņā katru dienu mazās devās.
Labākais paņēmiens, kā saglabāt vērtīgās vielas, ir tos nelielās porcijās sasaldēt. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka ķirši satur melatonīnu – hormonu, kas regulē miegu. Līdz ar to ķirši labi palīdz pret miega traucējumiem un galvassāpēm.
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
