Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

Vilnas zeķes ne vien silda, bet arī ārstē un nomierina

Dabasspēks
2023. gada 14. oktobrī 12:20 2023. gada 14. oktobrī 12:20
  Ārija Lipska | "100 Labi padomi Par veselību"
Dzija no īstas aitas, kazas, truša, kamieļa un arī suņa vilnas ir mūžīga vērtība. Vilnas labās īpašības neaprobežojas tikai ar sildīšanu, tā nemanāmi ietekmē gandrīz visu mūsu organismu – tā masē, tonizē, atslābina, ievasko un pat aizsargā no infekcijām.

Vai kāds šajā valstī nezina (vai nav kājās vilcis) vilnas zeķes? Tas ir viens no dzīves agrīnākajiem vārdu salikumiem, ko, piedzimstot šajos platuma grādos, savā pirmajā ziemā dzird mazs bērniņš... Ziemeļu zemēs jau tūkstošiem gadu valda izdzīvošanas likums – ja kājas būs siltas un sausas, viss būs kārtībā! Un par to (arī par siltumu citās vietās) kopš aizlaikiem ir rūpējušās aitas, ļaujot savu unikālo kažociņu izmatot cilvēku vajadzībām. Patiešām unikālo, jo kopš laikiem, kad cilvēks iepazina aitas, ir pagājuši gadu tūkstoši, bet zinātne joprojām nav atradusi veidu, kā mākslīgi radīt šķiedru, kas simtprocentīgi atbilstu aitas vilnai ar tās daudzpusīgajām funkcijām (dabisks termoregulators – silda, bet nesviedrē, ievasko ādu, ir antibakteriāla u. c.).

Foto: Shutterstock

Aitas vilna. Īsts dabas brīnums


Kas ir vilna? Tā ir aitu (lamu, kamieļu, arī kazu, suņu u. c.) apmatojuma šķiedra, kas sastāv no keratīna (80–85 %), nekeratīna olbaltumvielām, mikroelementiem un lanolīna slāņa. Lanolīns ir aitas ādas tauku dziedzeru sekrēts, ko var redzēt uz nocirptas, nemazgātas vilnas – tā ir dzeltenīga, taukaina, lipīga viela, kas ož pēc aitas... Lanolīnam ir trīs svarīgi uzdevumi – lipīgais tauku slānis aizsargā vilnu no samirkšanas (aita nekad līdz ādai neizmirkst), noķer un aiztur netīrumus vilnas virsslānī, neļaujot tiem iekļūt dziļākos slāņos, un tam ir antibakteriālas īpašības. Lanolīns šķiedrās saglabājas arī pēc vilnas mazgāšanas (savērptā dzijā). Pēc ķīmiskā sastāva vilna ir identiska cilvēka matam, tāpēc ir radīti matu kopšanas līdzekļi ar keratīnu un lanolīnu, jo šīs vielas spēj labi iesūkties cilvēka mata slāņos.

Dzijas kvalitāte ir atkarīga no tā, kādu barību aita ēdusi, bet tas nav vienīgais rādītājs. Mūsdienās par pašas vērtīgākās un maigākās dzijas aitām uzskata Austrālijas un Jaunzēlandes merino šķirni. Bet ne tikai tāpēc, ka tur ir plašas, dabiskas ganības. Mēs zinām, cik pozitīvi cilvēka organismu (īpaši asinsriti) ietekmē kontrastduša – līdzīgu efektu piedzīvo arī merino aitas, jo tām jāiztur 40 grādu karstums dienas vidū un nulles grādu aukstums naktī. Izrādās, šīs regulārās temperatūras svārstības uzlabo vilnas šķiedras kvalitāti.

Silda, nomierina un ārstē

Vēstures liecības vēstī, ka cilvēki aitas vilnu un kažokādu ir izmantojuši jau pirms 3000 gadu pirms mūsu ēras, un siltums, ko tā sniedz, nebija vienīgais izmantošanas iemesls – tika pamanītas arī dziednieciskās īpašības. Vēl līdz pagājušā gadsimta sākumam, kad pasaulē bija augsts jaundzimušo mirstības līmenis, cilvēki zināja, ka zīdainīšu (īpaši – vārgu vai slimu) labākais sargs ir aitas vilna. Bērniņa gultiņā (pirmatnējos laikos – vienkārši uz zemes vai grīdas) tika ieklāta aitas kažokāda, tā bērnu ne tikai sildīja un pasargāja no caurvējiem, bet arī ievaskoja ar lanolīnu un mīkstināja ādu, tādējādi to sargājot no infekcijām un pat veicinot brūču un dermatītu dzīšanu. Turklāt – aitāda neļāva bērnam sasvīst (arī Hipokrats gulošiem slimniekiem, lai neveidotos izgulējumi, ieteica palaga vietā ieklāt aitādu). Vilna labi absorbē mitrumu – līdz pat vienai trešdaļai no savas masas (piemēram, sintētisks audums uzsūc tikai 2 – 3 % mitruma), taču neļauj tam uzkrāties (kā to dara lina audums) – tikpat ātri, kā uzsūkts, mitrums tiek izvēdināts gaisā. Vilna ir gaisa caurlaidīga – tās šķiedrām ir spirālveida forma, kas nodrošina brīvu gaisa cirkulāciju, bet, neraugoties uz to, tai ir unikāla īpašība ilgstoši saglabāt siltumu.

Vēl dažas vilnas labvēlīgās īpašības: tā normalizē organisma iekšējo spriedzi (atslābina), tāpēc, guļot uz vilnas izstrādājumiem vai aitādas, rodas labsajūtas efekts (zīdainīši nomierinās). Nomierinoši un relaksējoši iedarbojas arī truša vilna, taču jāņem vērā, ka tā ļoti met spalvu, tāpēc nav ieteicama alerģiskiem cilvēkiem vai tiem, kas lieto kontaktlēcas. Valkājot vilnas izstrādājumus uz kailas miesas, notiek savdabīga masāža un uzlabojas asinsrite. Un ir pierādīts, ka aitas, kazas un kamieļvilna spēj neitralizēt pozitīvos (kaitīgos) jonus, kas rodas no dažādām elektroierīcēm. Starp citu – lai vilna pēc iespējas vairāk saglabātu savas dziednieciskās īpašības, to nav vēlams krāsot.

Foto: Shutterstock

Kamieļvilna. Vai pati siltākā?

Liela daļa cilvēku uzskata, ka pati siltākā pasaulē ir kamieļvilna. Tā ir. un tā nav, jo kamieļiem ir daži radinieki ar vēl siltākiem kažociņiem, tiem ir citi vārdi, bet tie visi tomēr pieder pie kamieļu dzimtas.

Ar ko kamieļvilna ir pārāka? Pirmām kārtām pats matiņš ir unikāls ar ārkārtīgi augstu lanolīna koncentrāciju un savām daudzajām iekšējām gaisa kamerām, tāpēc tas ir ļoti maigs un viegls (aitas vilna ir daudz smagāka), kā arī teicami aiztur siltumu. Kamieļvilnai ir visas tās pašas dziednieciskās īpašības, kas aitas vilnai, un kamieļi tuksnešos un pustuksnešos tāpat kā merino aitas ik dienu piedzīvo gan pamatīgu svelmi, gan stindzinošu aukstumu naktī, no kā var secināt, ka labai vilnas kvalitātei par labu nāk nenormāli klimatiskie apstākļi... Bet par pašu siltāko uzskata to kamieļu vilnu, kuri dzīvo pēc iespējas augstāk virs jūras līmeņa (Kazahstāna, Ziemeļķīna, Ēģipte, Mongolija, Afganistāna). Starp citu, visvērtīgākās vilnas iegūšanai kamieļus ne cērp, ne ķemmē, bet apkārtnē savāc dabiski izkritušos vilnas kamoliņus. Dārgai dzijai der tikai paši maigākie, lētākai kamieļi tiek cirpti kā aitas, bet reti – reizi piecos gados.

Suņa vilna. Nesalst ne sunim, ne viņa saimniekam

Dzijas veidošanai der tikai pusgarspalvaino un garspalvaino suņu izķemmētā spalva, taču pavediena formā tā ir ļoti neizturīga – zeķes purngalā un papēdī drīzumā izdilst, tāpēc lietderīgāk to savērpt kopā ar izturīgāku diegu. Tie, kas ir pamēģinājuši valkāt suņa vilnas zeķes, viennozīmīgi apstiprinās, ka ar tādām var droši doties uz Ziemeļpolu – tās ir līdz pat 80 % siltākas par aitas vilnas zeķēm, jo suņa vilna ir blīvāka, tā ir arī vieglāka par aitas vilnu un uzsūc mitrumu līdz 50 % no sava svara.

Tiek uzskatīts, ka, saskaroties ar miesu, suņa spalva spēj samazināt sāpes (piemēram, muguras, locītavu), muskuļu spriedzi un mazināt iekaisuma procesus. Tā esot labvēlīga asinsritei un sirdij, pat spēj normalizēt asinsspiedienu. Šim nolūkam vislabāk lietot asu suņa vilnu (ieteicamākā – no Āzijas aitu suņa, tautā saukta par aziātu), kas efektīvāk veiks ādas masāžu. Tautas medicīnas piekritēji ir novērojuši, ka suņa vilnas zeķes spēj samazināt arī kāju tūsku un palīdz cilvēkiem ar varikozām vēnām. Labākā šalle sāpošam kaklam būs no čau-čau suņa vilnas, sastieptām locītavām un muskuļiem vislabāk līdzēs Austrumeiropas aitu suņa vilnas apsēji.

Starp citu, dažādu šķirņu suņu vilnai ir atšķirīgas īpašības. Piemēram, Dienvidkrievijas aitu suņa spalva nevis uzsūc, bet gan atgrūž ūdeni. Tā nederēs zeķēm, bet teicami kalpos cepures veidolā, jo lietus ūdens no tās notecēs, nevis iesūksies. Uzskata, ka suņa vilnas cepure arī spēj samazināt migrēnas sāpes.

Uzmanību! Pirms suņa vilnas izstrādājuma iegādāšanās noskaidrojiet, vai jums nav alerģija pret suņa spalvu.

Foto: Shutterstock

Siltākās un dārgākās vilnas pasaulē

1. Vikunja. No kamieļu dzimtas, Dienvidamerikas lamu un alpaku radiniece, dzīvo savvaļā augstu Andu kalnos, aizsargājams dzīvnieks. Vikunjas vilna ir ārkārtīgi dārga un īpaša – senajā Inku impērijā tās izstrādājumos drīkstēja tērpties tikai karaliskā ģimene. Vikunjas tiek cirptas tikai reizi trīs gados, un no viena dzīvnieka var iegūt ne vairāk par 500 gramiem vilnas. Dzijas pavediens ir ārkārtīgi smalks, to nedrīkst krāsot.

2. Guanako. Arī aizsargājams savvaļas lamas paveids, kura populācija ir kritiski maza. Dzijas pavediens līdzīgs kā vikunjai. Simtprocentīgu guanako dziju gandrīz nav iespējams iegādāties.

3. Muskusvērsis. Dzīvo arktiskajā tundrā. Muskusvērši netiek cirpti, dzijas vērpšanai izmanto tikai pavilnu, ko eskimosi reizi gadā izķemmē un nodod dzijas ražošanai.

4. Bizons. Dzijai izmanto pavilnu. Tā neizraisa nekādu alerģiju.

5. Kašmira vilna tiek iegūta no vairāku šķirņu Centrālāzijas kazām, tās izķemmējot.

6. Alpaka. Dienvidamerikas lamas paveids. Izskaidrojums, kāpēc alpaku radinieču vikunjas un guanako vilna kotējās augstāk, ir vienkāršs – alpakas vilna ir asāka.

7. Angoras trusis. Vilna tiek iegūta, trusi izķemmējot. Lai iegūtu augstvērtīgu vilnu, trušu audzēšana un kopšana tiek uzticēta tikai profesionāļiem.

8. Kamielis.

9. Zīds. Neticami, ka dabiskais zīds, kas iegūts no zīdtārpiņu kokoniem, silda gandrīz tikpat efektīvi kā kamieļvilna...

10. Jaks. Vēršu ģints pārstāvis, kas apdzīvo Himalajus un tiek turēts arī kā mājlops. Vilna pēc struktūras līdzīga cilvēka matam, tāpēc patīkama saskarē ar ādu. Tibetieši vilnu izķemmē un vērpj ar rokām.

Foto: Shutterstock

Mazliet mistikas

Dzīvnieka kažoks saglabā enerģētisku informāciju gan par sava saimnieka dzīvi, gan nāvi, tāpēc jau kopš seniem laikiem ļaudis uzskatīja, ka valkāt kažoku vai vilnas izstrādājumus no aitas (arī cita dzīvnieka), kas mirusi vardarbīgā, mokošā nāvē (piemēram, aitu nokodis vilks), nav labi. Mazākais ļaunums – šāda apģērba valkātāja ģimenē nekad nebūs miera un saskaņas, bet lielākais – pirmsnāves ciešanu enerģija valkātājam var izraisīt dažādas slimības. Ja nav zināms, kādā nāvē aita mirusi, aitādu nevajadzētu lietot arī kā sēdamvietu pārklāju vai grīdas paklāju.

Citi šobrīd lasa

"Pazīstamiem žurnālistiem neprasu apliecības!" Kā Kūtri iemānīja intervijā ar Kremļa mediju tepat Rīgā 3
Norvēģijā atrasts pirms gada jūrā iekrituša Latvijas jūrnieka līķis
Nauda nesmird? Mairis Briedis par miljonu dolāru ir gatavs reklamēt skandalozo baltkrievu atsaldeni Mellstroy, kurš publiski piekāva meiteni
Pievienot komentāru