Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes foto. (Foto: Publicitātes foto)

Spēcīgā imunitātes armija. Ko nozīmē sarežģītie vārdi asins analīzēs?

Esi vesels
2023. gada 30. oktobrī 05:54 2023. gada 30. oktobrī 05:54
  Sadarbības projekts
Spēcīga imūnsistēma ir vislabākais profilakses mehānisms pret vīrusiem un infekcijām. Ja regulāri ciet no saaukstēšanās, sirgsti ar urīnpūšļa vai sēnīšu infekcijām, vai tevi bieži piemeklē citas veselības likstas, tā ir zīme, ka tava imūnsistēma ir novājināta.

To, cik svarīga ir imūnsistēma, visbiežāk novērtējam un pamanām brīžos, kad tā ir sašķobījusies. Tas var būt ļoti nopietnu iemeslu dēļ - hronisku slimību, autoimūnu saslimšanu vai audzēju, kā arī vienkārši noteiktos dzīves periodos, piemēram, zīdaiņu vecumā, grūtniecības laikā, sasniedzot menopauzi vai kļūstot par senioru. Sievietēm imūnsistēma var būt novājināta arī menstruāciju laikā, bet fiziski aktīviem cilvēkiem zemu imunitāti var radīt liela fiziskā slodze.


Protams, jāņem vērā tādi faktori kā smēķēšana, miega trūkums un hronisks stress. Arī patogēnu infekciozitātei ir nozīme: vai sabiedrībā aktīvi cirkulē infekcijas baktērijas, piemēram, Covid-19.

Kā zināt, ka man patiešam ir paaugstināta uzņēmība pret infekcijām?

Ja infekciju apkārt ir daudz, noķert kādu vīrusu var arī visveselīgākais cilvēks. Kā noteikt, ka imūnsistēma ir hroniski novājināta? Kā to parāda asins analīzes? Cik infekciju vai vīrusu gada laikā pārslimot ir normāli? Un ko  tu vari darīt ikdienā, lai stiprinātu imunitāti un veselību? To visu noskaidrosim šajā un arī nākamajos mūsu rubrikas rakstos!

Publicitātes foto. (Foto: Publicitātes foto)

Kā imūnsistēma mūs pasargā no infekcijām un kā tas uzrādās analīzēs?

Lai spēcīgā imunitātes armija strādātu pilnvērtīgi, asinīs un audos “patrulē” miljardiem balto asins šūnu jeb leikocītu. Šī aizsardzības sistēma darbojas divos galvenajos virzienos: kā nespecifiskā un specifiskā imūnsistēma.

NESPECIFISKĀ IMŪNSISTĒMA. Nespecifiskā imūnsistēma reaģē nekavējoties un nodrošina, ka patogēni, kas nokļūst organismā caur brūcēm vai gļotām elpceļos, urīnceļos vai dzimumorgānos, tiek padarīti nekaitīgi. Nespecifiskās imūnās šūnas, kam ir būtiska nozīme nespecifiskajā imunitātē, ir:

Neitrofilie leikocīti jeb neitrofili ir graudaini leikocīti (granulocīti). Tiek uzskatīts, ka tās ir vienas no pirmajām šūnām, kas iesaistās iekaisuma procesā, kad veselībai uzbrūk  baktērijas, vīrusi vai sēnītes. Neitrofilu paaugstināšanās asinīs visbiežāk norāda uz akūtu iekaisumu.

Bazofīli un eozinofilie leikocīti ir asinīs vismazāk sastopamie leikocīti. Bazofilu un eozinofu skaits asinīs var paaugstināties, kad tie aizsargā mūsu organismu pret parazītiem un ir iesaistīti alerģisku reakciju neitralizēšanā.

Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem. Tie pieder pie nespecifiskās imūnās sistēmas daļas un ir makrofāgu priekšteči.

Makrofāgi kā lieli fagocīti atpazīst tādus patogēnus kā baktērijas, vīrusus vai toksīnus.

Dabīgās galētājšūnas uzbrūk nespecifiskām vīrusu inficētām, kā arī audzēju šūnām. Tās uztver izmaiņas uz šūnu virsmas un iznīcina izmainītās šūnas, izmantojot citokīnus.

SPECIFISKĀ IMŪNSISTĒMA. Specifiskā imūnsistēma “rekrutē” konkrētus aizsardzības kareivjus, kas reaģē uz konkrētiem patogēniem. Lai to izdarītu, imūnsistēma izmanto galvenokārt limfocītus.

T limfocīti (T šūnas) ir galvenās imūnšūnas un tās strādā komandā ar B limfocītiem (B šūnām). B šūnas ir plazmas šūnas, kas specializējas antivielu ražošanā.

T un B limfocīti atpazīst svešos antigēnus, kas normālā situācijā nav sastopami ķermenī.

Th šūnas (T helper cells) veido citokīnus, kas regulē imūnos procesus.

T un B limfocīti, pēc “kaujas” ar svešiniekiem,  veido atmiņas šūnas, kas nodrošinās imūnsistēmas atbildi, ja organisms atkal saskarsies ar konkrēto ienaidnieku.

Ja šī aizsardzības sistēma nedarbojas pareizi, palielinās uzņēmība pret visa veida infekcijām.

Ko nozīmē uzņēmība pret infekcijām?

Nosaukums “uzņēmība pret infekcijām” jau norāda, ka tās skartie cieš no visa veida infekcijām biežāk nekā vidējais iedzīvotājs. Tas nozīmē, ka imūnsistēma ir novājināta, bet tas ne vienmēr nozīmē imūnsistēmas defektus vai imūndeficītu.

Kad imunitāte “klibo”, visizplatītākās ir atkārtotas un regulāras elpceļu infekcijas, piemēram:

  • saaukstēšanās;
  • gripai līdzīgas infekcijas;
  • bronhu problēmas (bronhīti);
  • mandeļu un deguna blakusdobumu iekaisumi. 

Ja sievietes cieš no biežām un atkārtotām urīnceļu infekcijām, piemēram, cistīta, arī tas var liecināt par imūnsistēmas novājināšanos.

Kāpēc bērni slimo biežak nekā pieaugušie?

Pieaugušajiem ķermeņa aizsardzības sistēma jau ir uzveikusi daudzus patogēnus un izstrādājusi neskaitāms antivielas. Savukārt bērna “imūnsistēmas armija” vēl nav pilnībā apmācīta un bērni slimo daudz biežak nekā pieaugušie. It īpaši, ja ikdienā apmeklē publiskas vietas, kurās ir bieža saskare ar dažādiem “imūnsistēmas iebrucējiem”, un šo vietu skaitā, protams, ir arī bērnudārzi. Bērnam augot, gadu gaitā arī imūnsistēma iegūs pieredzi un veiksmīgi tiks galā ar “pretinieku” - baktērijām un vīrusiem.

Cik bieži slimot ir normāli? Ko darīt, lai stiprinātu imūnsistēmu? Kas spēj iedragāt imunitātes uzceltos mūrus? Uz šiem un arī citiem jautājumiem par imunitāti, lasi citos mūsu rubrikas rakstos.

Citi šobrīd lasa

No kurzemnieces izkrāpti 160 tūkstoši eiro; policija brīdina par krāpnieku aktivitāti! 6
Karalis Čārlzs sagrauj prinča Viljama cerības kļūt par monarhu viņa dzīves laikā 1
VIDEO: Putins atkal iejūtas "alfa tēviņa" ādā - šoreiz pie stratēģiskā bumbvedēja "kloķiem" 1
Pievienot komentāru