Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

4 brīdinājuma pazīmes, kas liecina, ka tava imūnsistēma ir novājināta

Esi vesels
2023. gada 18. novembrī 06:48 2023. gada 18. novembrī 06:48
  Jauns.lv
Mūsu imūnsistēma strādā nemitīgi. Turklāt, lai labu veselību mēs saglabātu ilgstoši, imunitātei jādarbojas pēc iespējas pilnvērtīgāk. Mūsu imūnsistēma atceras katru mikrobu, ar kuru tā jebkad ir cīnījusies un uzveikusi. Tas nozīmē: ja mikrobs nonāk organismā otrreiz, imūnsistēmai ir saglabāts ieraksts, kas ļauj ātri pazīt mikrobu un atvairīt to, pirms tam ir iespēja mūs inficēt.

Imūnsistēma ietekmē katru slimību. Tā ir attīstījusies miljoniem gadu, lai saglabātu homeostāzi – organisma spēju jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību, par spīti nepārtrauktiem draudiem. Un šie draudi var nākt ne tikai no ārpuses, no mikroorganismiem vai traumām, bet arī rasties iekšienē, kad normālas šūnas pārvēršas vēža šūnās vai kad imūnsistēma uzvedas neatbilstoši, uztverot mūsu pašu šūnas kā svešas, piemēram, autoimūnās slimības gadījumā.


Dažkārt mūsu organisma dabiskā aizsardzības sistēma vienkārši nedarbojas. Lūk, četras pazīmes, kas pateiks priekšā, ka imūnsistēma ir novājināta: 

1. Nemitīgs stress

Ikviens no mums laiku pa laikam izjūt stresu. Taču, ja šī sajūta ir pastāvīgs jūsu dzīves fons, jūsu imūnsistēma, iespējams, nestrādā pārāk labi. Amerikas Psihologu asociācijas ziņojumā teikts, ka mūsu organisms ir labi aprīkots, lai nelielās devās tiktu galā ar stresu. Taču, ja stress kļūst ilgstošs vai hronisks, tas var nopietni ietekmēt mūsu organismu un traucēt imūnsistēmas darbību.

Stress izdala organismā kortizolu un citus stresa hormonus. Hormoni maina imūnsistēmas darbību, tieši saistoties ar imūno šūnu receptoriem vai ietekmējot smadzeņu bioķīmiskos procesus ar citokīnu negatīvo atgriezenisko saiti.

Tas var ietekmēt apetīti un miegu un atstāt daudz nopietnāku ietekmi uz veselību, piemēram, samazināt imūnreakciju pret slimībām. Kortizols var palīdzēt cīnīties pret infekciju, bet, ja tā līmenis ilgāku laiku ir pārāk augsts, tas var nomākt imūnsistēmas efektivitāti cīņā pret iebrucējiem, samazinot asinīs esošo limfocītu skaitu un traucējot normālu balto asins šūnu saziņu.

2. Pastāvīga saaukstēšanās

Saskaņā ar Džona Hopkinsa Medicīnas universitātes datiem, vidēji pieaugušais cilvēks gadā pārcieš no divām līdz četrām saaukstēšanās epizodēm. Ja to ir vairāk, tas var liecināt, ka jūsu imūnsistēma ir novājināta. Tas varētu būt saistīts ar to, ka jūsu organismā neveidojas pietiekami daudz limfocītu, kas ražo antivielas, kuras cīnās pret vīrusu infekcijām.

3. Gremošanas problēmas

Saskaņā ar 2012. gadā veiktajiem pētījumiem 70 % imūnsistēmas atrodas kuņģa un zarnu traktā, zarnu gļotādā. Tur dzīvojošās labvēlīgās baktērijas un mikroorganismi aizsargā zarnas no infekcijām un atbalsta imūnsistēmu, taču to nepietiekams daudzums var radīt risku saslimt ar vīrusiem, hroniskiem iekaisumiem un pat autoimūniem traucējumiem.

Novājināta imūnsistēma var izraisīt kuņģa krampjus un caureju, kā arī biežu gāzu veidošanos. 

4. Visu laiku jūties noguris

Ja nepārtraukti jūties noguris, lai gan esi kārtīgi izgulējies, tas var būt vēl viens signāls, ka imūnsistēma ir novājināta. Ja imūnsistēma nestrādā kā nākas, enerģijas līmenis krītas, jo "organisms cenšas taupīt enerģiju, lai nodrošinātu imūnsistēmu ar degvielu un tā varētu cīnīties pret mikrobiem".

Citi šobrīd lasa

Liepājā izbēg un brīvsolī dodas milzīgais savvaļas kaķis servals
Daži sajutīs jaunas vēsmas attiecībās - horoskops visām zodiaka zīmēm no 22.07. līdz 28.07.
ASV uz robežas ar Ukrainu izvietojušas stratēģiskos bumbvedējus
Pievienot komentāru