Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jānis Šneiders (Foto: Publicitātes foto)

"Purvīša balvai 2025" izvirzīts mākslinieks Jānis Šneiders, mākslas duets "Mareunrol's" un māksliniece Iveta Laure

Kultūra
10. janvārī 14:18 2024. gada 10. janvārī 14:18
  Jauns.lv / LETA
Par sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī eksperti "Purvīša balvai 2025" izvirzījuši mākslinieku Jāni Šneideru, mākslas duetu "Mareunrol's" un mākslinieci Ivetu Lauri.

Šneiders nominēts par personālizstādi "Dzinējs", kas bija skatāma galerijā "Look!" no pagājušā gada 16.septembra līdz 9.decembrim, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Jānis Šneiders (Foto: Publicitātes foto)

LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa atzīmē, ka Šneidera personālizstādē viņa mākslai līdz šim raksturīgo ģeometriskumu nomainījusi cita izteiksme, saglabājot sev piemītošo mazrunīgo, bet daudznozīmīgo atmosfēriskumu un spēku ietilpināt un atainot pretmetus.

Mākslas zinātniece Antra Priede norāda, ka izstāde rada telpu, no kuras autors raugās uz saviem darbiem vai pats uz sevi, nojaušot, ka viens no glezniecības darbiem ir pašportrets. Pieredzes un skatīšanās telpa tiek atvērta katram ienācējam, sniedzot pietuvinātu intimitātes sajušanu.

Duets "Mareunrol's" nominēts Purvīša balvai par izstādi "Fieldwork: Invisible exercises", kas bija skatāma "Rīgas mākslas telpā" no pagājušā gada 3.novembra līdz 29.decembrim.

Mareunrol's (Foto: Publicitātes foto)

Fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe uzsver, ka izstāde nojauc mītu par tūlītēju gandarījumu mākslā. Tā izceļ mākslinieku atdevi, strādājot pie izstādes centrālajiem eksponātiem, tomēr radošā procesa atklāšana ir nostrādāta, teju līdz scenogrāfiskai perfekcijai.

Jaunupes ieskatā izstāde atklājas mākslinieku plašā un telpiskā domāšana. Tāpat izstāde ir kā ceļojums cauri dažādiem posmiem un idejām, tā simbolizē dueta pašreizējo vizuālo praksi. Tiek pētīta dinamiskā mijiedarbība starp dabu un pilsētvidi, attēlojot cilvēkus kā skulpturālus mākslas darbus kustīgu attēlu ainavā, veidojot nepārsātinātu horeogrāfiju izstādē redzamajos video darbos.

Iveta Laure nominēta balvai par personālizstādi "Viena vasaras diena jeb Laižu vaļā sprandu!", kas apskatāma Žaņa Lipkes memoriālā no pagājušā gada 24.novembra līdz šī gada 31.martam.

Iveta Laure (Foto: Publicitātes foto)

Mākslas kuratore Inga Šteimane klāsta, ka izstāde ir ar kritiskas pašrefleksijas kvalitāti, bez pašheroizācijas un bez ievākšanās varas koridoros. Izstādē vērojams smalkjūtīgs attieksmes maiņas ierosinājums un meistarīga intertekstualitāte. Viņa uzsver, ka tas ir labākais darbs par genocīdu Latvijas laikmetīgajā mākslā.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija Zanes Tučas izstāde "Viss būs labi. Drīz izaugs puķes un zāle, un tu būsi tajā visā... un tas ir skaisti...", Ingrīdas Pičukānes darbi Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādē "Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm", Vikas Ekstas izstāde "Satikšanās", Jetes Lonas Hermanis performance "Endling" un Ginta Gabrāna "Sēņu projekts. Transfungus".

Laika posmā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim "Purvīša balvas 2025" neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Jaunupe.

No 2023.gada 1.jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, kuratore Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Savukārt ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". Purvīša balvu 2017.gadā pasniedza mākslinieku kolektīvam - Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam - par izstādi "Dziesma".

Sesto Purvīša balvu 2019.gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra". Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021.gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti". Astoto Purvīša balvu 2023.gadā pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".

Vēl portālā

Guna Leiškalne-Rokk: “Gaume ir ilūzija”
Tavs personīgais stilists
"Normālā daudzbērnu ģimenē par egoistu izaugt nav iespējams!" Par ģimenes ikdienu stāsta Santa Pīlēna un Ansis Bogustovs
Pievienot komentāru