Šo līdzekļu pamatsastāvā ir ķīmisks savienojums dihidroksiacetons (DHA), kas, saskaroties ar ādas virskārtu, rada pigmentāciju, padarot to tumšāku. Atšķirībā no saules un solārija radītā iedeguma šajā procesā neiesaistās UV starojums, tāpēc paštonējošā līdzekļa lietotājam nav jāsatraucas par UV staru izraisītām ādas slimībām vai saules apdegumiem.
Kosmetologi un kosmētikas ražotāji apgalvo, ka šie līdzekļi ādai nav kaitīgi, jo DHA iegūst no glicerīna fermentācijas un rauga ekstrakta. Tie mēdz būt gan mākslīgi sintezēti, gan iegūti dabiski – no cukurbietēm vai cukurniedrēm. Kopumā paštonējošie līdzekļi ir laba alternatīva solārijam un saules peldēm, taču ņem vērā, ka tie sausina ādu, tādēļ pēc to uzklāšanas biežāk jālieto mitrinošs krēms. Atceries, ka šie līdzekļi nesatur SPF, tāpēc, atrodoties saulē, noteikti jālieto saules aizsargkrēms, kas pasargās no kaitīgā UV starojuma.
Interesanti
Paštonējošo līdzekļu popularitāte pasaulē pieauga 20. gs. 60. gados, kad zinātnieki pierādīja saikni starp ultravioleto starojumu un ādas vēzi. Kopš tā laika tie kļuvuši arvien pieprasītāki, kvalitatīvāki un daudzveidīgāki.