Kā jau droši vien nojaušat, pavasara eiforija, kas pārņem lielāko daļu cilvēku, nav nekāda ilūzija – to var zinātniski izskaidrot, vismaz lielā mērā. Lai gan, pateicoties apkurei un gaisa kondicionēšanai, mūsu labklājība sen vairs nav atkarīga no klimata, tomēr laika apstākļi mūs joprojām ietekmē, un tas ir pamatā šīm izmaiņām – pārmaiņas pēc patīkamajām.
Gan saules stari, gan šī gadalaika ritms diktē pavasari arī mūsu soļos, piemēram, pēkšņi rodas vēlme doties tur, kur var dabūt vēsu alu vai saldējumu. Vēlme būt daļai no kopējām pārmaiņām ir aktivizēta. Kā tas notiek – vai iedarbojas kāds palaidējmehānisms?
Gaisma uzvar!
Psihologu skaidrojums par vispārējo līksmošanu pavasarī ir ļoti vienkāršs – mēs reaģējam uz gaismu, tāpēc apzinātais pārdzīvojums un cilvēka uzvedība skaistajās pavasara dienās krasi mainās. Cilvēkiem no dabas ir ieprogrammēts atpūsties, kad ir tumšs, un būt pacilātā noskaņojumā, aktīviem, kad ir gaišs.
Pateicoties saules gaismas pieplūdumam, pēkšņi visur sarodas daudz mundru cilvēku; ikvienam gribas doties ārā un pievienoties šai ļaužu plūsmai. Protams, pavasaris nozīmē arī atšķirīgu garderobi, kas parāda mūsu ķermeni vairāk nekā ziemas siltie, stepētie mēteļi, tādējādi veicinot lielāku pievilcību. Kas vēl? Mēs redzam vairāk pāru, kuri nesteidzīgi pastaigājas vai bauda randiņu. Arī pavasara krāsas, smaržas un putnu dziesmas mūs ietekmē pacilājoši. Tas ir tāds vispārējs rezonanses efekts.
Pavasaris tiešām ir neticams laiks – pretstatā ziemai, kad dzīvojam noslēgtāk, guļam ilgāk un nedaudz pieņemamies svarā. Ne tikai gaisma, bet arī siltums ietekmē mūsu garastāvokli. Vispār jau aukstums ne vienmēr saistīts ar sliktāku omu, un salta ziemas diena ne vienmēr dzen depresijā. Piemēram, tie, kas bauda slēpošanas priekus, saulē dzirkstot sniega kristāliem, neapšaubāmi jūtas ļoti labi un saņem milzīgu enerģijas lādiņu.
Hormoni uzdarbojas
Endokrinologi, pētot pavasara ietekmi hormonālā līmenī, atzīst, ka saules stari izmaina mūsu hormonu līdzsvaru. Īpaši spēcīgi garastāvokli ietekmē miega hormons melatonīns un laimes hormons serotonīns. Pavasarī no rītiem kļūst gaišs agrāk un saule spīd spēcīgāk, tādējādi acīs nonāk vairāk gaismas. Gaismu un siltumu uztver epifīze – čiekurveida dziedzeris, kas ir atbildīgs par melatonīna un serotonīna ražošanu. Un čiekurveida dziedzeris, ko dažreiz dēvē arī par trešo aci, nosūta smadzenēm rīkojumu samazināt melatonīna ražošanu, padarot mūs dzīvīgākus. Jo dienas kļūst garākas, jo melatonīna līmenis zemāks, un mums līdz ar to rodas aizvien vairāk enerģijas. Turpretī īsajās ziemas dienās melatonīna līmenis paaugstinās, izraisot gausumu un miegainību, kas tā vien vedina ierušināties un palikt gultā.
Pavasara gaismas efekts izpaužas arī tādējādi, ka mudina ķermeni koncentrēties uz īpašām vēlmēm, piemēram, pārtiku un seksu. Mūsu dzimumtieksme, entuziasms un pārliecība pieaug. Pat ja tas brīžiem liek justies kā trakam marta runcim, tas ir jāuztver pozitīvi, ka ķermenis tik atsaucīgi reaģē uz skaistu dienu. Tā ir zīme, ka šīs jūsu lietas ir labā darba kārtībā.
Un kas tad notiek ar serotonīnu – mūsu laimes izjūtas veicinātāju? Ļaujoties pavasara spožās saules plūdiem, organismā palielinās serotonīna līmenis, un, ja asinīs ir vairāk laimes hormona, tad mūsu garastāvoklis uzlabojas. Turklāt šajā saules gaismas svētīgajā darbiņā savu artavu dod arī D vitamīns (kas tikai teorētiski ir vitamīns – tehniski tas arī ir hormons, ko izstrādā āda). Neseno pozitīvo atklājumu kaskādē par saules vitamīna lomu tā nozīme kaulu veselībā un imūnās sistēmas stiprināšanā papildināta ar citām svarīgām funkcijām. Faktiski, trūkstot D vitamīnam, īsti nevar cerēt uz labu fizisko un garīgo sajūtu kopumā. Pietiekami daudz pētījumu pierāda, ka D vitamīna trūkums var izraisīt depresijai līdzīgus simptomus.
Uzplaukst Budas smaids
Vai esat pamanījuši, ka pavasarī pietiek pavadīt saulē tikai apmēram 15 minūtes, lai nevilšus sāktu nedaudz muļķīgi smaidīt? Nedaudz muļķīgi tāpēc, ka tas notiek it kā bez tieša iemesla, kad neviens un nekas īpaši nesmīdina. Patiesībā mūs sasmīdina pati saule, jo tās gaismas iedarbībā epifīzes darbība samazinās un mēs sajūtam ļoti patīkamu dzīvesprieka, ēstgribas un spēka pieplūdumu.
Šim labsajūtas smaidam ir neticami liels spēks, ko tagad oficiāli pierādījuši arī zinātnieki. Vaigu muskuļi smaida laikā nodrošina nervu sinapses – vietas vai kontaktus nervu šķiedru galos, kur impulsi pārslēdzas no viena neirona uz citu. Sinapses realizē sakarus starp neironiem, kā arī stimulē eiforijas endorfīnus un T limfocītus, kas atbildīgi par imunitāti. Atklāts, ka smaidīšana pazemina stresa hormonu kortizola, adrenalīna un noradrenalīna līmeni, vienlaikus ražojot citus hormonus, kas regulē asinsspiedienu, atslābina muskuļus un samazina sāpes.
Taču zinātne, kā nereti tas jau noticis, ir stipri nokavējusi šī svētlaimīgā smaida novērtēšanu. Šādu smaidu – tikko manāmu, ar mazliet paceltiem lūpu kaktiņiem – jau sen varam vērot Budas statujām un citos Austrumu reliģiskās mākslas piemēros. Šo gandrīz vai iekšējo smaidu gadsimtiem izmantojuši, piemēram, budistu mūki, iegrimstot meditācijā, un japāņi, piekopjot senās dziedniecības metodes.
Laiks mīlēt!
No smaida līdz mīlestībai ir viens solis. Pavasarī mēs jūtamies ne tikai jautrāki, bet arī nerātnāki. Zinātnieki pat izpētījuši, ka pavasarī vīriešiem ir daudz lielāka varbūtība iegūt tālruņa numuru no iepatikušās daiļā dzimuma pārstāves nekā citos gadalaikos. Un tā nav nejaušība, ka esam uzņēmīgāki pret romantiku. Smadzenes šajā gadalaikā dabiski ražo vairāk dopamīna – hormonu, kas visbiežāk tiek asociēts ar smadzeņu baudas sajūtu un apbalvojuma sistēmu. Pretēji serotonīna darbībai dopamīns tieši nepalīdz kontrolēt mūsu garastāvokli, taču gan serotonīna, gan dopamīna trūkums var negatīvi ietekmēt garastāvokli un prieka izjūtu. Dopamīns izraisa pozitīvas sajūtas, balstoties uz konkrētu darbību, savukārt serotonīns funkcionē vairāk kā garastāvokļa stabilizētājs.
Dopamīns izraisa baudas sajūtu un ir saistīts ar apmierinātību par kādu notikumu vai dzīvi kopumā, kas savukārt tieši ietekmē prieku. Viens no dopamīna palaidējmehānismiem ir sekss. Dzimumakts rosina dopamīna, kā arī hormona oksitocīna izdalīšanos. Abas šīs vielas izraisa eiforiskas sajūtas seksa laikā, tādējādi veicinot cilvēku vēlmi tajā iesaistīties atkārtoti.
Pavasara atmoda ļoti spēcīgi ietekmē visas mūsu sajūtas. Saules siltums, spilgtas krāsas, smaržas, putnu skaņas – mīlestība ir gaisā, kā mēdz teikt. Šī pieredze nodrošina mums dopamīna pieplūdumu, padarot daudz jūtīgākus pret mīlestību. Tas savukārt izraisa testosterona ražošanu – šis hormons saistīts ar dzimumtieksmi gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ne velti pavasaris ir tradicionāls diezgan neprātīgas svinēšanas laiks visā pasaulē, kad ar lieliem svētkiem un izdarībām atzīmē siltā – un daudz patīkamākā – laika iestāšanos. Šajā gadalaikā notiek arī dīvainas ceremonijas, kas bieži datētas ar seniem laikiem. Piemēram, Cīrihē kā ziemas simbols tiek sadedzināts trīsmetrīgs sniegavīrs, bet 20–30 minūšu ilgais laika sprīdis, līdz uzsprāgst viņa galva, tiek izmantots vasaras laika apstākļu pareģošanai. Savukārt briti Glosteras tuvumā no kāda kalna ripina lejā apaļo Glosteras sieru, un tas var sasniegt ātrumu pat līdz 110 kilometriem stundā, un cilvēki klupdami krizdami jož tam pakaļ. Sieru iegūst tas, kurš pirmais sasniedz finišu. Šīs pagāniskās tradīcijas nozīme nav noskaidrota, taču tā tiek darīts ik pavasari. Indijā notiek populārais holi festivāls, kad cilvēki viens otru izkrāso košās krāsās, atzīmējot labā uzvaru pār ļauno, ziemas beigas un pavasara sākšanos. Patiesībā visām tautām ir līdzīgi rituāli – svētki, kas radušies pavasara enerģijas un laimes uzplūdā.
Jā, pavasaris mūsos mēdz izcelt neprātu. Tomēr saulainais laiks var arī likt smadzenēm darboties skaidrāk un nekļūt par maldu upuriem. Piemēram, kādā pētījumā atklāts, ka Makjavelli tipa personības saņēma vairāk pozitīvu atbilžu no sievietēm, kurām viņi tuvojās, mākoņainā laikā, un tas nozīmē, ka manipulatīviem tipiem romantiskā ziņā vairāk veiksies, kad ārā ir tumšs un viņi var labāk maskēt savus nolūkus.
Visumā pavasaris ir cerību laiks visiem, modinot sajūtu, ka viss uzlabosies, viss sliktais pāries. Upe “atkal plūdīs pēc tam, kad tā bija aizsalusi”, kā izcilais amerikāņu rakstnieks Ernests Hemingvejs rakstīja par pavasari Parīzē savā atmiņu grāmatā Mūžīgi svētki.
Pavasaris ir maģisks un valdzinošs gadalaiks – labākais no visiem, kā atzīst vairums ļaužu. Ļausimies tam, lai ko tas mums nestu – laimi, mīlestību vai vienkārši veselīgu devu trakuma! Ardievu, ziemas grūtsirdība, un sveiki, pavasara eiforija!
Kā vēl pavasaris uzlabo garastāvokli?
* Viss plaukst un zied. Jebkura saskarsme ar dabu palīdz atbrīvoties no stresa, nomāktības un citām negatīvām emocijām. Pavasaris ir īsta ziedēšanas eksplozija – zied narcises un tulpes, ķirši un ābeles, un miljons citu augu. Zeme smejas ar ziediem, mēdz teikt. Ziediem ir milzīgas spējas darīt labu. Kādā pētījumā dalībnieki ziņoja, ka pēc ziedu saņemšanas jūtas mazāk nomākti, nemierīgi un satraukti, kā arī demonstrēja lielāku baudas un apmierinājuma sajūtu ar dzīvi. Daudzi pētījumi liecina, ka gan vingrošana mežā, gan vienkārši sēdēšana, skatoties uz kokiem, samazina asinsspiedienu, kā arī ar stresu saistīto hormonu kortizola un adrenalīna līmeni.
* Fiziskās aktivitātes ārā. Iespēja kustēties ārā – no pastaigas ainaviskā vidē līdz intensīviem skriešanas vai velotreniņiem – ievērojami uzlabo pašsajūtu. Atklāts, ka pietiek pavadīt pusstundu ārā siltā, saulainā laikā, lai uzlabotos garastāvoklis un atmiņa. Liels ieguvums veselībai nodrošināts sava dārza kopējiem, kuri gūst no tā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa efektu. Pētījumi apstiprina, ka dārzkopība uzlabo cilvēku garastāvokli tikpat lielā mērā kā daži parastie vingrinājumi, piemēram, riteņbraukšana un pastaigas. Dati liecina, ka brīvā laika aktivitātēs patērētā enerģija ir ievērojami lielāka gada siltākajos mēnešos – nu, vismaz tajos apgabalos, kur ir izteikti četri gadalaiki. Tomēr galvenais – atgriezieties pie iecienītākajām āra aktivitātēm lēni un pakāpeniski.
* Vērojami putni un dzīvnieki. Pavasarim raksturīga liela rosība dzīvnieku pasaulē. Pietiek atkal izdzirdēt strazdu vai cīruļu dziesmas, un nevilšus var uzplūst liels laimes vilnis. Kādā pētījumā cilvēki, kuri atradās putnu dziesmu vai putnu tuvumā, ziņoja, ka viņiem uzlabojās garastāvoklis, viņi izjuta atvieglojumu no depresijas un citus garīgās veselības ieguvumus, kas saglabājās līdz astoņām stundām pēc putnu dziesmu dzirdēšanas. Atklāts arī, ka ieklausīšanās dabas skaņās un dabas vērošana ne vien samazina stresu, bet arī atjauno un trenē uzmanības spējas.
* Pavasara salāti un citi zaļumi. Vietējo dārzeņi un augļi vienmēr ir ideāls variants, bet pirmie pavasara zaļumi pēc garās ziemas sniedz baudu gan acīm, gan vēderam. Salāti, lociņi, redīsi, spināti ir vieni no pirmajiem svaigajiem dārzeņiem sezonā, un tie kalpo kā svarīgs palīgs detoksikācijā pēc ziemas ne vienmēr veselīgās ēšanas. Turklāt zaļo lapu dārzeņos ir daudz mikroelementu un vitamīnu, kuru krājumi organismā pa ziemu ir krietni patukšoti.
* Krāsu gamma. Pavasara krāsās dominē pasteļtoņi, sevišķi zaļās nokrāsas. Pasteļtoņiem ir augsta spilgtuma vērtība, bet zems piesātinājums, kas nozīmē, ka tajos ir mazāk pelēkā nekā citās krāsās. Saskaņā ar krāsu psiholoģiju pasteļkrāsas ir saistītas ar nomierinošām un mierpilnām noskaņām. Zaļā krāsa ir cilvēka acij vispatīkamākā, tā atpūtina acis un relaksē prātu, kā arī asociējas ar veselību un dziedniecību.
* Pavasara tīrīšana. Vēsturiska un reliģiska tradīcija ir pavasarī veikt lielo tīrīšanu – pirms vēl sākas visi vasaras prieki un aktivitātes, kad nevienam ar to vairs negribas nodarboties. Mājas uzkopšana ne tikai sadedzina kalorijas, bet arī nāk par labu ķermenim, jo smadzenēs izdalās endorfīni un citas labas pašsajūtas vielas. Tāpēc tādas darbības kā tīrīšana, kārtošana un atbrīvošanās no nevajadzīgām lietām mazina trauksmi un pozitīvi ietekmē garīgo veselību. Nekārtība ir garīgi nogurdinoša – sajūta, kas varētu būt izveidojusies jau aizvēsturiskajos laikos, proti, cilvēkiem nepārtraukti bija jāapseko sava vide, lai pārliecinātos, ka netuvojas kāds briesmonis, kam viņi šķistu apetītlīgi. Protams, vieglāk ir pārskatīt mazāk pārblīvētu vidi, kur briesmas izceļas skaidrāk. Mājas tīrīšana arī veicina pozitīvu garīgo attieksmi – pat tādā mērā, ka var dot enerģiju, ļaujot koncentrēties uz citiem izaicinājumiem savā dzīvē.
* Atvadas no ziemas ādas. Parasti ziemā vairums cilvēku cieš no slikta ādas stāvokļa: jutīguma, sausuma, lobīšanās, pelēcīguma. Kad beidzas apkures sezona un gaisā atgriežas mitrums, arī ādas izskats ievērojami uzlabojas. Savu artavu dod arī iespēja pavadīt ilgāku laiku ārā un pirmais vieglais iedegums, kas piešķir tik veselīgu sejas toni. Vēl vairāk, zinātnieki jau pasen ir atklājuši ciešu saikni starp ādu un psiholoģiju, kas nereti izveidojas par apburto loku – slikts ādas stāvoklis veicina nomāktu garastāvokli, stresu, savukārt depresija un citas psiholoģiskas problēmas var izraisīt ādas slimības. Tādējādi pavasaris ir laba iespēja pārraut šo apburto loku.
* Atvaļinājuma plānošana. Atpūta, protams, ir milzīgs ieguvums veselībai jebkurā gadalaikā, tomēr vairums cilvēku pavasarī plāno savu vasaras atvaļinājumu, un kā atklājuši holandiešu zinātnieki, jau pati atvaļinājuma gaidīšana vien var padarīt cilvēku laimīgāku. Šis paņēmiens var palīdzēt arī tiem, kuriem atvaļinājums tuvākajā nākotnē nemaz nespīd. Gaidīšanas baudīšana ir kā ceļojums laikā, projicējot sevi nākotnē, lai iedomātos, kāda būs šī pozitīvā pieredze, piemēram, atpūta pie jūras, un tas vairo pozitīvās emocijas pašreizējā brīdī. Gaidīšanas svētki var paaugstināt motivāciju, veicināt optimismu un pacietību, tajā pašā laikā mazinot aizkaitinājumu. No mazām lietām var veidoties laime.
* Laiks jaunam sākumam. Lai gan mēdz teikt, ka labākais laiks, lai sāktu jaunas lietas, ir tagad, tomēr pavasarim ir vairāk priekšrocību, vismaz salīdzinājumā ar 1. janvāri noteikti. Pateicoties enerģijas un laba garastāvokļa uzplūdam, iesākot ko jaunu, ir daudz lielākas iespējas, ka tas tik drīz netiks pamests. Šajā ziņā sākums kādam projektam rod atbalstu pavasara atmodā, atrodas harmonijā ar to sākumu, kas attīstās plaukstošajā dabā. Sevišķi pateicīgs laiks tas ir dzīvesveida pārkārtošanai, piemēram, var sākt jaunas fiziskās aktivitātes un izvēlēties veselīgāku uzturu.
* Garākas dienas. Pavasarī un vasarā dienas ir garākas, un bieži vien rodas sajūta, ka laika ir vairāk. Tas mazina stresa sajūtu un steigu. Tas arī pēkšņi izbrīvē mirkli, ko var pilnībā veltīt sev, vai arī ļauj pavadīt ilgāku laiku kopā ar ģimeni vai draugiem, piemēram, sarīkot pikniku vai gaļas grilēšanu pie mājas. Atvēlot laiku atpūtai un stresa mazināšanai, var ievērojami uzlaboties garastāvoklis, smadzeņu darbība un atmiņa. Relaksācija ļauj prātam un ķermenim atjaunoties. Rezultātā jūs pieņemsiet labākus lēmumus.
Citi šobrīd lasa
