Darbu plānots pabeigt līdz vasaras beigām, noslēdzot ar krasta sakopšanas darbiem. Bejas slūžas ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē, kas, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī un vairs netika saimnieciski izmantots. Pēc aizsprosta nojaukšanas visa upe atkal būs brīvi plūstoša, tajā varēs migrēt un nārstot zivis, paaugstināsies skābekļa līmenis un ūdens kvalitāte uzlabosies.
Aizsprosta nojaukšana sākās 8. maijā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu apkārtnē applūšanas risku. Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk nekā 40 gadu, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums.
Svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir gultnē. Šobrīd ir grūti teikt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops – upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm.
Nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja, pēc tam – zivju ceļa izbūve. Lai upi atjaunotu pilnībā, nepieciešams izvietot akmeņus un oļus, imitējot dabisku gultni.
“Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, ceru, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu – no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses nepieciešama pretimnākšana, un no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisku upju atjaunošanā,” uzsver Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja. Projektu finansiāli atbalsta “Open Rivers Programme” un minerālūdens zīmols “Mangaļi”.
Citi šobrīd lasa
