Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.
Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.
Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.
Apsūdzības epizodē par "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera viņam it kā uzsaukto makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku Rimšēvičs par viltotiem nosauca vairākus lietā esošos rēķinus, arī apgalvoja, ka brauciena fotogrāfijas esot montētas. Viņu makšķerēt esot uzaicinājis nevis Buimisters, bet draugs Valērijs Maligins, kuram Rimšēvičs par biļetēm samaksājis skaidrā naudā. Rimšēvičs, pretēji Buimistera liecībām, par makšķerēšanu Kamčatkā esot norēķinājies pats. Par Rīgas un Maskavas lidostu VIP zāļu kuponiem Rimšēvičs neko neesot zinājis. Tos uz viņa vārda esot pircis Maligins, lai "viņš varētu vieglāk izvest trofejas un sarkanos ikrus".
Rimšēvičs tiesā oponēja vairāku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieku liecībām, ka viņš 2013.gadā personīgi zvanījis FKTK darbiniecei - TKB kuratorei, lai interesētos par kādu bankas kredītu. Rimšēvičs arī izteicās, ka kāda zibatmiņa, kas esot atrast viņa darba seifā, patiesībā esot viņam "piesviesta".
Par smagāko apsūdzību Rimšēvičam var uzskatīt iespējamo vienošanos par pusmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no TKB valdes locekļa Viktora Ziemeļa un 250 000 eiro saņemšanu. Šajā epizodē viens no svarīgākajiem pierādījumiem ir pirtī ierakstītās sarunas.
Kā vēstīja raidījums, Rimšēvičs liecībās kukuļņemšanu noliedza un uzturēja jau agrāko versiju, ka pirtī runājuši par uzņēmējam Martinsonam piederoša nekustamā īpašuma Jūrmalā kopīgu attīstīšanu, ja nu Rimšēviču nepārvēlē Latvijas Bankas prezidenta amatā.
Fragmentu, kurā Rimšēvičs vaicā Martinsonam, vai draugs no "trastenes" nav atbraucis, un cik tagad iedots, vai "sotaks", Rimšēvičs turpina tulkot nevis kā sarunu par kukuļa saņemšanu, bet kā sarunu par samaksu pirtniekiem. Proti, viņš gribējis uzzināt, vai Martinsona kompānija, kas esot pērusies pirms Rimšēviča atbraukšanas, esot samaksājusi par pirti.
Rimšēviča līdzapsūdzētā Martinsona liecība tiesā bija salīdzinoši īsa. Martinsons iekļāvās pusstundā, sīki neiztirzājot pirts sarunas. "Es nekad neesmu nodevis naudu Ilmāram Rimšēvičam, tajā skaitā neesmu nodevis Ilmāram Rimšēvičam naudu pirtī "Taureņi". Es nezinu, ir vai nav Viktors Ziemelis devis naudu, kukuli Ilmāram Rimšēvičam," liecināja Martinsons.
Martinsonam, kuram sākotnēji inkriminēja tikai kukuļošanas atbalstīšanu, tagad apsūdzība ir grozīta uz kukuļa došanu.
Pēc apsūdzēto liecību uzklausīšanas lietas prokurori savu viedokli nav mainījuši. Viņuprāt, pierādījumi kukuļošanai esot pietiekami. Prokurore Viorika Jirgena atzina, ka "kaut kāda patiesība jau ir tajā, ko viņi [apsūdzētie] pateica", taču, pēc prokurores domām, daļu stāsta Rimšēvičs un Martinsons piedomājuši klāt. "Viņi izdomāja stāstus un kaut kādus notikumus skaidroja ar to, kas objektīvi neapstiprinās ar citiem pierādījumiem," uzskata Jirgena.
Kukuļošanas krimināllietas iztiesāšana pirmajā instancē turpināsies arī rudenī, jo ir skaidrs, ka sēdēs, kas saplānotas līdz vasarai, pabeigt tiesas debates nevar paspēt, vēstīja raidījums.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču un Martinsonu aizturēja 2018.gada februārī.
Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.
Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.
Citi šobrīd lasa
