Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Dziedātāja Ieva Akuratere Ulda Brieža fototvērumā. (Foto: Publicitātes foto)

Kur aiziet un ko redzēt? Naftas cisternas Liepājas muzejā, podi Daugavpilī un Pauliņu Apslēptais Talsos: izstāžu ceļvedis

Kultūra
18. janvārī 05:29 2024. gada 18. janvārī 05:29
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Jaunais gads ar divām izcilām izstādēm iesācies Liepājā. Koncertzālē “Lielais dzintars” varam redzēt mūsu izcilā fotomeistara Ulda Bieža (1940-2023) tvērumā iemūžinātās Latvijas un Liepājas kultūras autoritātes no 1966. līdz 2010. gadam. Savukārt Liepājas muzejā hiperreālisma gaisotnē atminēties, ka reiz uz šo pilsētu pa dzelzceļu ceļoja naftas cisternas no Baltkrievijas.

Jelgavas muzejā tekstilmāksliniece Vija Jansone aicina palikt pašam, bet Talsu muzejā gleznotāju pāris Alberts un Ilze Pauliņi mudina rast Apslēpto – Radītāju, kurš ir it visā. Savukārt Daugavpils Māla mākslas centrā varam ne tikai ieklausīties, bet arī keramikā ieraudzīt apbrīnojamos Latgales podniecības stāstus.



* Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” mākslas telpā „Civita Nova” (Radio ielā 8) līdz 30. martam skatāma fotogrāfa Ulda Brieža (1940 – 2023) izstāde „Brīvam būt”, kas atspoguļo Latvijas kultūras autoritātes visdažādākajos dzīves mirkļos laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam, izstāde arī papildināta ar nozīmīgiem kultūras cilvēkiem no Liepājas, kopumā veidojot vairāk nekā 80 fotogrāfijas.

„Mums ir patiess prieks, ka lielais Meistars fotogrāfijā Uldis Briedis ar savu vērienīgo personālizstādi „Brīvam būt” atgriežas vietā, kurā aizsākās viņa fotogrāfa ceļš. Liepāja ir tā vieta, kurā viņš kaldināja sev tik raksturīgo fotogrāfa rokrakstu un vienlaicīgi dokumentēja sarežģīto laiku pirms atmodas ar Liepāju saistītiem kultūras cilvēkiem,” atklāj izstādes organizatori. Uldis Briedis diemžēl vairs nav starp mums, bet šīs personālizstādes foto eksponātu izvēlē viņš paspēja ņemt tiešu un aktīvu dalību. Viņa portretētās kultūras personības ir uz ilgu palikšanu Latvijas fotogrāfiju vēsturē.

Fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas notvertas neparedzamos brīžos, ļaujot skatītājam sastapties ar radošuma būtību – to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību.
 
Radošums ir iekšējās brīvības manifestācija, kas nav ne apklusināma, ne noslēpjama. Tā izlaužas kā tīrradnis arī mirkļos, kad šķietami iespējama tikai zemtekstā. Tā ir brīvība būt un runāt universālajā zīmju, simbolu, tonalitāšu, triepienu, daudzpunktu un skaņas valodā.

Izstādē skatāmi Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnes Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citu personību portreti. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo mūsu katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.
 
Uldim Briedim vienmēr bijis svarīgi notvert savu portretējamo objektu tādu, kāds viņš ir – konkrētajā mirklī un laiktelpā. Un tam reizēm ir veltītas neskaitāmas stundas laika – vienkārši esot klāt, sarunājoties, vērojot, netraucējot, ļaujot cilvēkam būt. Kā saka viņš pats, vērošana ir pirmais priekšnoteikums.

Apmeklētājiem bez ieejas maksas izstāde apskatāma koncertzāles darba laikā no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 11:00 līdz 17:00, bet sestdienās un svētdienās no pulksten 10:00 līdz 15:00. Sīkāk internetā: www.lielaisdzintars.lv.

* Savukārt Liepājas muzeja anfilādē (Kūrmajas prospektā 16/18) līdz 3. martam skatāms Agates Apkalnes gleznu cikls “Personālmaršruts”, kas tapis Mākslas festivāla laikā Liepājas Karostas ūdenstornī. Eksponētie lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas savulaik kursēja maršrutā “Liepāja – Новополоцк” (Navapolocka – pilsēta Baltkrievijā, kurā atrodas liels naftas pārstrādes uzņēmums; pa dzelzceļu, kas šo pilsētu savieno ar Liepāju savulaik tika pārvadātas naftas cisternas), ar uzrakstiem un uzslāņojumiem, kurus gadu gaitā atstājuši cilvēki.

Dzelzceļa vagonu atveides ideja lielformāta darbos pacietīgi gaidījusi gadus divdesmit. “Kad atbraucu uz Liepāju un strādāju Karostas ūdenstornī, sapratu, ka gribu šo ciklu realizēt, un man deva tādu iespēju,” saka māksliniece. Vagonus atveidojot, apvienotas dažādas tehnikas – sausā ota, tecinājums un trafareti, kas vizuāli veido uzslāņojumu efektu. Šī izstāde rada idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem.

Māksliniece stāsta: “Idejiski, mana galvenā interese ir par lietu likumsakarībām. Kā pašreizējā darbība, rīcība un domu forma rezonē nākotnē.” Māksliniece atspoguļo ideju, ka mēs viens bez otra nepastāvam, esam savienoti vienā lielā ķēdē un nepārtraukti mijiedarbojoties no pagātnes veidojam savu nākotni.

Arī šajā ciklā māksliniece akcentē, ka katrs pateiktais vārds un darbība izmaina mūsu kopējo ainu nākotnē. Tādējādi šodiena ir tāda, kādu mēs viņu veidojām vakar, iespējams pat daudz, daudz senāk. Līdzība ir ar dzelzceļa cisternām: viens cisternas ir pasūtījis, viens ir notecinājis, viens ir uzrakstījis uzrakstu. Kādreiz kāds tos uzgleznos, kā rezultātā tapa šī izstāde. Cik pārsteidzoši kādu plašu informāciju jeb enerģētisko lādiņu nes tik vienkārša lieta kā cisterna, kuru dzīves steigā pat neievērojam!

Agate Apkalne mākslu apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko absolvējusi 2005. gadā, iegūstot mākslas maģistra grādu. Gleznotājas konsekventi hiperreālisma stilā izpaustais talants ir novērtēts Latvijā un plašāku cienītāju loku guvis Rietumeiropā, īpaši Vācijā un Francijā. Agate Apkalne gadu gaitā pakāpeniski attīstījusi arvien simboliskākus sižetus un daudznozīmīgus tēlus. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

Jelgavas muzejā līdz 18. februārim skatāma tekstilmākslinieces Vijas Jansones personālizstāde „Palikt pašam”. (Foto: Publicitātes foto)

* Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmija ielā 10) līdz 18. februārim skatāma tekstilmākslinieces Vijas Jansones izstāde „Palikt pašam”. Darbu autore stāsta:

„Šodienas māksla neradās no nekā. Ikvienas kultūras pamats ir tautas tradīcijas. Ir principi, kuri neuzkrītoši, tomēr vienmēr pamanāmi caurvij ikvienas tautas daiļradi. Tā izpaužas arī attieksmē pret dažādām pamatvērtībām, prasmē atrast darbos īstās attiecības starp saturu, simboliem, krāsu, materiāliem un tehnisko izpildījumu.

Mūsu tautai aušana bija viens no pirmajiem amatiem – to noteica nepieciešamība. Līdz ar to latviešiem izveidojās bagāta pieredze, radās vēlme audumus rotāt. Austie darbi ir kā grāmatas, kuras uzrakstītas tēlainu zīmju valodā. Mākslā, tāpat kā dzīvē, notiek nemitīga attīstība, balstoties uz katra personisko pieredzi un nepieciešamību izpausties, saglabājot iekšējo viengabalainību. Tā nekad nebeidzas.

Man ir tuvs mūsu tautas tradīciju pamatslānis. Es to izteikti izjūtu sev līdzās. Man katrs mākslas darbs ir kā “lapa” pieredzē un pamats uztveres pārmaiņām. Katrs laikmets izvirza savas prioritātes, tās pieklusina vai aktivizē. Ja arī šīs tautas pamatvērtības mazinās, tad ne uz neatgriešanos... Īpaši tās paaugstinās negatīvu sadursmju brīžos. Tās ir kā patvērums, drošs, pārbaudīts, vienlaikus – skola.

Es ierosmi gūstu visā, kas saskan ar manām sajūtām un pieredzi, kas mani uzrunā un atbalsta vēsturē vai mūsdienās, Latvijā vai pasaulē. Katrs cilvēks ir unikāls, katram sava valoda un vajadzības. Radošajā darbībā mēs noteikti sastopam domubiedrus, kuri izjūt un rīkojas līdzīgi. Mēs visi esam viena ceļa gājēji. Dzīve nav viss. Dzīve ir ceļš, pa kuru ejot, mēs esam kļuvuši laikabiedri.

Izstādē eksponēti darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības un Vijas Jansones privātkolekcijas. Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

Daugavpils Māla mākslas centrā skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” izstāde “Latgales keramikas stāsti”, kurā skatāmi studijas meistaru darbi, kas visspilgtāk atklāj, katra keramiķa rokrakstu un atspoguļo keramikas iezīmes. (Foto: Publicitātes foto)

*  Daugavpils Māla mākslas centrā (18. novembra ielā 6) līdz 31. martam skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” izstāde “Latgales keramikas stāsti”, kurā skatāmi studijas meistaru darbi, kas visspilgtāk atklāj, katra keramiķa rokrakstu un atspoguļo gan Latgales tradicionālās, gan laikmetīgās keramikas iezīmes.

Ikviena meistara darbs ir unikāls ar formas un toņu izteiksmēm, ar tajā ielikto pozitīvo noskaņu. Katram keramikas izstrādājumam kā jebkuram roku darbam ir savs tapšanas stāsts – vai tas būtu virpots un izrotāts ar ornamentiem un glazūrām, vai veidots askētiskā minimālisma stilā. Keramiķa darbs jeb daiļrade pilnā mērā ir saistīta ar viņa raksturu, īpatnībām, domām un dzīves stratēģiju. Meistars nodod savu enerģiju un jūtas topošajam māla izstrādājumam, virpojot to uz podnieka virpas vai veidojot izvēlētajā tehnikā.

Podniecība ir viena no senākajām tautas mākslas nozarēm, kuras tradīcijas Latgalē saglabājas un attīstās mūsdienu kultūrvidē. Tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” dalībnieki ar saviem darinājumiem apliecina, ka podniecībai ir ne tikai utilitāra materiāla vērtība, bet tai piemīt arī tautas garīgā kultūras vērtība un identitāte.

Sīkāk internetā: www.dnmm.lv.

Talsu novada muzeja Izstāžu zālē apskatāma Tukuma mākslinieku pāra - Alberta un Ilzes Pauliņu gleznu izstāde “Apslēptais”. (Foto: Publicitātes foto)

* Talsu novada muzeja Izstāžu zālē (Mīlenbaha ielā 19) līdz 18. februārim apskatāma Tukuma mākslinieku pāra - Alberta un Ilzes Pauliņu gleznu izstāde “Apslēptais”.

Alberts un Ilze Pauliņi izstādēs piedalās jau 40 gadus, gleznošana ir viņu ikdiena un nepieciešamība. Alberta Pauliņa darbi ir estētiski, nepārspīlēti; tie top strauji, bet Ilzes Pauliņas gleznās jaušams garīgs pārdzīvojums, spēle ar faktūru un telpiskumu. Māksliniekam ir dots ieraudzīt to, kas citiem apslēpts – skaistuma klātbūtni un tā manifestēšanos vienkāršas dzīves norisēs. Skatoties uz pasauli, lietām un notikumiem dziļāk, notiek saruna ar Dievu,  tā ir sava veida atklāsme. Ieraudzītais  aizrauj un iedvesmo Pauliņus, ļaujot smelties enerģiju radošajam darbam.

Alberts Pauliņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, bet Ilze Pauliņa Pedagoģijas nodaļu. Abu mākslinieku radošo rokrakstu ietekmējusi Leonīda Āriņa (1907 - 1991) daiļrade, viņa prasme gleznot emocijas un saskatīt Radītāju it visā. 

Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.

Saistītās ziņas

FOTO: gada krāšņākā izstāde! Rīgā jau astoto reizi atdzīvojas animācijas, komiksu un datorspēļu varoņi; īpašs brīdis arī "anime" fanātiķiem
Fotogrāfijas, kuras iemieso sajūtu par Latviju - Liepājā būs skatāma leģendārā Ulda Brieža fotoizstāde
Atklāta vērienīga ceļojošā izstāde "Arhitektūra. Inženierija. Formu spēks."

Citi šobrīd lasa

FOTO: atsākas rosība Vidzemes tirgus nakts tirdziņā: ko tur var nopirkt, un kādas ir cenas?
Populārais vācu aktieris Tils Šveigers riskē palikt bez kājas; viss sākās ar šķietamu sīkumu
Policija sniegusi informāciju par motociklistu, kurš gāja bojā sadursmē uz Akmens tilta
Pievienot komentāru