“Smaka kāpņu telpā ir gandrīz neciešama, bet grāmatas tagad ož pēc kūpinātas vistiņas un pārklātas ar oranžīgi brūnu pelnu kārtu,” norāda kāda no īrniecēm, kura divus mēnešus pēc postošā ugunsgrēka atsākusi savu darbību Kaķu nama telpās.
Bez viņas savulaik bagātam latviešu tirgotājam Plūmes kungam piederošajā namā atgiezušies aptuveni 90 procenti nomnieku, tomēr sešiem vēl nāksies pagaidīt, jo daļā telpu Būvniecības valsts kontroles birojs atzinis par bīstamām un darboties tajās aizliedzis.
Noskaidrots ugunsgrēka cēlonis
Jau ziņots, ka 30. janvārī plkst. 11.53 virs Vecrīgas pacēlās pelēku dūmu mutulis un drīz vien klusumu pāršķēla Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sirēnu skaņas. 262 kvadrātmetru platībā bija aizdedzies vēsturiskais Kaķu nams, un uguns neilgā laikā bija izplatījies visos ēkas stāvos un pat bēniņu daļā.
Tomēr šis nebūt nav pirmais nama degšanas gadījums, tiesa, iepriekšējos neviens no mums nespēj atminēties, jo tie norisinājās aizvadītā gadsimta pirmajā pusē - pamatīgs ugunsgrēks šeit plosījās 1934. gadā, bet mazāka mēroga ugunsgrēki arī 1908. gadā, kad ēka vēl tika celta, un 1910. gadā.
Pēc šī gada 30. janvārī notikušā ugunsgrēka sabiedrībā aizsākās raitas diskusijas par iespējamajiem nelaimes cēloņiem. Daži rīdzinieki lēsa, ka ugunsgrēku izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana, bet atsevišķi iedzīvotāji vērsa uzmanību uz Kaķu nama restorāna "Gastro pub Duvel`s" gāzes baloniem, kas ugunsgrēka laikā apjomīgā skaitā tika iznesti no degošās ēkas.
Lai gan uguns nelaimē vissmagāk cieta tieši restorāna telpas, Valsts policija dažādas konspirāciju teorijas noraida, Jauns.lv atklājot, ka ugunsgrēks izcēlies elektroiekārtas instalācijas īssavienojuma dēļ.
Vissmagāk cietušas telpas uz Meistaru un Zirgu ielas pusi
“Ēkas apsekojumi tika veikti gan no mūsu puses, gan no Būvniecības valsts kontroles biroja puses, lai noteiktu bojājumu apjomu un izvērtētu situāciju. Secinājumi liecina, ka ugunsgrēks ir ietekmējis ēkas struktūru un telpas, it īpaši tās, kas atrodas uz Meistaru un Zirgu ielas pusi,” norāda Kaķu nama īpašnieka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.
Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja norādījumiem daļā pirmā stāva un otrā stāva telpu ekspluatācija ir pārtraukta, bet atsevišķiem nomniekiem patlaban ierādītas citas telpas. Tomēr kopumā Kaķu namā vēl nav atgriezušies 6 nomnieki, tai skaitā SIA "MAGNA", jeb restorāns “Gastro pub Duvel’s”, kam nepieciešama telpu atjaunošana.
Lai gan ugunsgrēka postījumi ir plaši, Vārna atzīst, ka tie nav nodarījuši būtisku ļaunumu ēkas saglabājamām vēsturiskajām vērtībām. Lai novērstu ēkas bīstamību un atjaunotu tās drošību un funkcionalitāti, drīzumā tiks veikti nepieciešamie tehniskie uzlabojumi. Valdes loceklis norāda, ka daži bojājumi, piemēram, iekštelpa fasāde un logi prasa tūlītēju uzmanību un remontu.
“Lai paātrinātu telpu atjaunošanas procesu esam iesnieguši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei izziņu par ugunsgrēka laikā bojāto iekšpagalma logu nomaiņu,” vēsta Vārna.
Viņs norāda, ka kopš ugunsgrēka ir veiktas vairākas darbības ēkas uzturēšanā, tai skaitā telpu uzkopšana, smaku likvidēšana, logu un jumta iekonservēšana, bīstamo telpu norobežošana un inženierkomunikāciju darbības atjaunošana.
“Pēc šo tāmju izstrādes mēs būsim spējīgi precīzi novērtēt zaudējumu apmērus un nepieciešamos resursus remontdarbiem,” norāda speciālists.
Nama skandalozā slava
Savulaik skandalozo slavu iemantojušais Kaķu nams celts 1909. gadā pēc bagāta latviešu tirgotaja Plūmes kunga pasūtījuma, un tas veidots pēc vācbaltiešu arhitekta Frīdriha Šēfela projekta. Arhitekts Rīgā kopumā ir radījis 35 dzīvojamos namus, galvenokārt, jūgendstilā, tomēr Kaķu nams nepārprotami ir viņa populārakais darbs.
Nama celtniecība tika ļoti steidzināta, jo Plūmes kungs sastrīdējies ar Rīgas rāti. Tāpat viņš “sagājis ragos” ar Lielās ģildes tirgotājiem, kuri latvieti nav uzņēmuši tirgotāju brālībā. Protestējot pret šādu vācbaltiešu lēmumu, Plūmes kungs uz sava nama jumta uzstādīja leģendāros kaķus, kuri savu astesgalu bija pagriezuši pret Lielo ģildi. Šis Plūmes kunga lēmums beidzās ar tiesvedību, un turīgie tirgotāji iesūdzēja namīpašnieku tiesā, jo, viņuprāt, kaķi uz nama bija “saslējuši savas astes kā uz pašu nelabo”.
Tiesas prāvu pārtrauca Pirmais pasaules karš, savukārt, par Plūmes kunga turpmako likteni vēstures avoti klusē. Arhitekts Frifrihs Šefels paralēli darbam arhitektūras firmā, vadīja arī tabakas veikaliņu Lībekā. 1913.gadā braucot uz Lībeku, viņš mira no sirdstriekas, bet viņa atraitne Luīze ar bērniem palika dzīvot Liepājā.
Aktuālakās galerijas un foto stāstu autore ir “Pastaigas un ekskursijas Rīgā” gide Kristīne Bāra-Gurtiņa.
Citi šobrīd lasa
