“Imants un Vaira ir neatšķirami jēdzieni. Kur bija Vaira, tur bija Imants un otrādi — arī dainu digitalizācijā. Bija skaidrs: ja latviešu bērni ar datoru nevarēs kontaktēties latviski, tad latviešiem ir gals. Imants bija no cilvēkiem, kas radīja pirmo impulsu. Dainu ievadīšanu datorā aizsāka Imants, un Vairai bija daudz vieglāk veikt savus pētījumus, jo Imants viņai iedeva instrumentus… Viņiem katram bija sava sfēra, bet viņi atrada vienu kopīgu aizraušanos, un tas ir labums visiem mums,” par vīra veikumu vēsta Vaira Vīķe-Freiberga.
Savukārt rakstniece Māra Zālīte norāda, ka “dainu digitalizācijas projektu Imants bija aizsācis jau 1966. gadā līdz ar pirmo datoru paaudzi, milzīgām mašīnām, krietni lielākām par vidusmēra istabu. Tajā laikā tā bija ļoti drosmīga doma — ka datoru var izmantot ne vien ciparu apstrādei, bet arī humanitārajās zinātnēs, folkloras pētniecībā. Tagad moderns jēdziens ir “digitālās humanitārās zinātnes” (digital humanities), bet Imants ar to nodarbojās jau tad, kad neviens par to pat iedomāties nevarēja. Var teikt, ka viņš bija šīs domas aizsācējs pat pasaules līmenī.”
Darbs ir tapis vairāku gadu garumā, un tajā apkopoti Freiberga spilgtākie dzīves mirkļi un notikumi.
Citi šobrīd lasa
