Par virtuozu rakstnieku, vientuļu smējēju, par balsi, kas neaizlūza, par nesavtīgu mūzu kalpu, ceļojošiem vārtiem, latviešu humora simbolu un rupjmaizes policiju, par ilgām pēc dzīves karnevāla… Astoņi dažādi stāsti un likteņi.
Apbrīnoju cilvēkus, kuri ik dienu ir enerģijas un darba spara pilni. Ar mani tā nav – baterija mēdz izlādēties daudz ātrāk nekā “Duracell” zaķītim, tāpēc ik pa laikam ir nepieciešami ārēji stimulatori, kas liek justies labāk, darboties raitāk. Piemēram, kad galvā valda domu haoss un smadzenes negrib ar mani sadarboties, ķeros pie mājas kārtošanas. Liekot mantas vietās, arī domas sakārtojas, slaukot putekļus, prāts attīrās, bet, mazgājot grīdu, galvā ienāk skaidrība. Kad māja sakārtota, arī domas kļūst tīras.
