Pēc Vācijas pozīcijas maiņas tanku nodošanu Ukrainai apsver un sola arī daudzas citas Eiropas valstis un, ja visi šie solījumi realizēsies, frontē pret Krievijas tankiem var nonākt pat virs 300 kaujas mašīnu (pašlaik aprēķinātas ir 314). Daudzu valstu militārie eksperti šobrīd salīdzina Rietumu un Austrumu tanku kaujas spējas un, pēc viņu teiktā, ukraiņiem piešķirtā tehnika tomēr būs labāka.
Ar ko pārāki ir tanki “Leopard”
Nav nekāds noslēpums, ka Krievija uz Ukrainas fronti sūta visas iespējamās tanku modifikācijas un nav pat tālu tas brīdis, kad tur var parādīties arī II Pasaules kara laika tanki T-34, ko Krievijai ir atdevusi Ziemeļkoreja. Kopš kara sākuma Krievija ir pazaudējusi teju vai 1700 tankus un nav arī zināms, cik no tiem ir nonākuši Ukrainas armijas rīcībā. Eksperti ir vienisprātis – kaut cik Rietumu tankiem pretī spēj stāties vien paši jaunākie krievu tanki T-90M, jo visi pārējie ir ražoti pirms 30 – 40 gadiem, kad Krievijas atpalicība elektronikas jomā bija visai ievērojama.
Rietumu tanki ir krietni pārāki automatizācijas un vadības līmenī. Visiem krievu tankiem (izņemot pašus jaunākos) vadīšana notiek ar divām lielām svirām, ar kurām pagriezienu laikā piebremzē vienu vai otru kāpurķēdi. Tas ir visai grūti, bet, netīšām paraujot abas sviras vienlaicīgi, tanka motors var nobloķēties. Savukārt “Leopard” vadīšana notiek ar stūri, kas ir daudz vienkāršāk un ērtāk manevrēšanai.
Lai vadītu un cīnītos krievu tankā, ļoti daudz un dažādas darbības ir jāveic ar rokām, spiežot dažādus slēdžus un slēdzīšus, ar kuriem ir pilna kabīne, savukārt Rietumu kaujas mašīnās lielākā daļa šo procedūru ir automatizētas. Tas savukārt nozīmē, ka “Leopard–2” ekipāža daudz ātrāk var sagatavot tanku kaujas darbībām, ieraugot pretinieku. Tiesa gan, augstais automatizācijas līmenis samazina iespēju novērst nelielus defektus uz vietas.
Tāpat Rietumu tanku ražotāji jau labu laiku atpakaļ sāka piedomāt pie ergonomikas un apkalpes ērtībām, projektējot ērtas darba vietas un vieglu iekļūšanu tankā. It kā sīkums, bet piemēram krievu tankos mehāniķim vadītājam, rāpjoties tankā, ir jāuzkāpj uz sava sēdekļa (arī ar dubļainām kājām), bet “Leopard” ir aprīkoti ar speciālu kāpsli.
Arī ekipāžas drošība Rietumu tehnikā ir augstāka, jo kaujas lādiņu komplekts ir ievietots speciālā no bruņu tērauda izgatavotā kapsulā un šos lādiņus šaušanai padod automātiskā sistēma. Arī krievu tankos tāda ir, taču lādiņi ir bez aizsardzības un izvietoti vairākās vietās, tādēļ trāpījuma gadījumā tie ir pakļauti daudz lielākai eksplozijas iespējai.
Gabarīti, bruņas un mobilitāte
Uzreiz gan jāatzīmē, ka karam Ukrainā vairs nav raksturīgas lielas tanku kaujas, kā tas bija II Pasaules kara laikā un šobrīd šīs kaujas mašīnas tiek izmantotas pārsvarā kājinieku atbalstam. Faktiski visi Rietumu tanki ir nedaudz augstāki par krievu tankiem un tas it kā padara tos par vieglāku mērķi. Tomēr sašaut modernu tanku tiešā tēmējumā no priekšgala ir teju vai neiespējami, jo tieši tur bruņas ir visbiezākās. Pārsvarā tas ir izdarāms no augšas ar aviāciju vai artilēriju, vai no sāniem, izmantojot dažādus prettanku ieročus. Savukārt šie prettanku ieroči Krievijas pusei ir vājāki, nekā NATO valstu rīcībā esošie.
Rietumu tankiem var rasties problēmas ar tiltu šķērsošanu – daudzi no tiem Ukrainā ir būvēti vēl padomju laikā, kad tika plānots, ka tos būs jāšķērso tikai krievu tankiem svarā līdz 50 tonnām, bet “Abrams” un “Challenger” ir daudz smagāki.
Visai liels izaicinājums būs arī loģistika – tanku apgāde ar degvielu, kaujas lādiņiem, kā arī iespēja nogādāt tos remonta vietās. Piemēram, “Abrams” ir apgādāti ar turbo dīzeļdzinēju, kas spēj attīstīt 1500 zirgspēku jaudu, tankam sasniedzot ātrumu 67 kilometri stundā, taču arī degvielas patēriņš ir iespaidīgs – teju vai 4 litri uz vienu kilometru savukārt ar vienu uzpildi tanks spēj veikt aptuveni 400 kilometrus. Krievu tankiem šie rādītāji ir nedaudz labāki un tas skaidrojams ar vieglāku svaru.
Jāatzīmē, ka kopā ar rietumu tankiem tiks piegādātas arī speciālas mašīnas, kas bojātos tankus varēs nogādāt remonta vietās. Krieviem šī situācija ir vienkāršāka, jo viņu tankus var pavilkt kaut vai ar pietiekamas jaudas traktoru.
Kaujas spējas un šaušanas precizitāte
Pārsvarā visi tanki ir aprīkoti ar 120 milimetru lielgabaliem, kuru uguns spēja ir visai līdzīga, taču Rietumu tanki ir priekšgalā ar šāviņu dažādību, kas domāti dažādiem mērķiem un vajadzībām. Tāpat eksperti arī uzskata, ka krievu tanki nonāk frontē bez šo lielgabalu piešaudes lauka apstākļos, jo Krievijā to principā nedara un nav arī atbilstošu speciālistu. Piešaude ir vajadzīga, lai noteiktu katra konkrētā stobra novirzi šāviena brīdī un ierēķinātu to tēmēšanas laikā. Savukārt Rietumos šo piešaudi tankiem veic un tas liek domāt, ka to šāvieni būs nedaudz precīzāki. Šāvienu precizitāti, piemēram, “Leopardiem” nodrošina arī īpašā stobra nobalansēšanas sistēma – situācijā, kad lielgabals tiek iestādīts vienā konkrētā punktā, tankam braucot, šis punkts tiek saglabāts. Šo īpašību ražotāji arī īpaši izceļ reklāmas rullīšos, kad uz tanka lielgabala tiek uzlikta alus glāze un, braucot pa bezceļa apstākļiem, no tās neizlīst neviena pile. Krievijā šī sistēma ir tikai jaunākajiem tankiem, kuru saražots pagaidām ir visai maz.
Rietumu tanki ir tālu priekšā saviem konkurentiem gan optisko ierīču, gan nakts redzamības iekārtu kvalitātē un arī sakaru sistēmas ir daudz augstākā līmenī. Piemēram, rietumnieki var saslēgties vienā veselā sakaru sistēmas kopumā un tādā situācijā veselas tanku rotas mašīnas kaujas laikā koordinēt viens cilvēks, savukārt krieviem šāda sistēma ir tikai pēdējo modeļu tankos. Ņemot vērā NATO standartus, Rietumu tanki spēj viens ar otru sadarboties, taču dažādu gadu krievu tanki savā starpā spēj sazināties tikai ar rāciju starpniecību. Tiesa gan, tam ir arī kāds trūkums – no “Leopardiem” būs jāveido kaujas grupas, jo, sadalot tos dažādām kaujas grupām, tie zaudēs savu efektivitāti.
Arī pēc šo, iespējams, 314 tanku nonākšanas frontē, Krievijas armija saglabās kopējo skaitlisko pārsvaru un visu izšķirs tas, cik labi būs apmācītas ukraiņu ekipāžas. Tanki var nonākt Ukrainā marta beigās, aprīļa sākumā, kad Mariopoles virzienā zeme jau būs pietiekami apžuvusi. Karavīriem, kuriem jau ir pamata iemaņas karošanai tankos, ar trīs mēnešu intensīvām apmācībām vajadzētu pietikt, savukārt Krievijā ar apmācībām ir zināmas problēmas to pašu speciālistu trūkuma dēļ.
Saistītās ziņas
Vai ukraiņiem tik īsā laikā izdosies izveidot kaujas spējīgas tanku grupas, laiks rādīs, taču jau tagad ir jūtams, ka daudzi Krievijas propagandisti par tanku piegādēm runā visai histēriskā tonī. Ja šie tanku uzbrukumi pilnā apjomā tiks nodrošināti arī ar pretgaisa aizsardzību un artilērijas piesegumu, tad pavasarī zināmos frontes iecirkņos var cerēt uz izmaiņām.
Jāatzīmē, ka Krievija tā arī nav spējusi atrast nekādus pretargumentus HIMARS raķešu sistēmai, kā precizitāte un jauda okupantu armijā ir iedzinusi pamatīgas bailes. Ukrainai ir cerības uz panākumiem tikai tad, ja visas šo ieroču sistēmas spēs darboties, kā viens vesels, bet motivācija ukraiņu karavīriem ir daudz augstāka nekā iebrucējiem.
Citi šobrīd lasa
