Japānas Hitocubasi universitātes profesors Hirotaka Takeuči norādīja, ka tieši krīze ir veicinājusi šo tendenci. "Viņiem ir absolūta taisnība. Galvenais reģions šobrīd ir Āzija," sacīja Takeuči, reaģējot uz Lielbritānijas raidorganizācijas BBC veikto pētījumu, kurā aptuveni 60% respondentu uzskatīja, ka nesenā krīze ir veicinājusi varas pārbīdi uz austrumiem.
"Japānas ārējās tirdzniecības apjoms ar Ķīnu sasniedzis 48,5%. Tā ir realitāte un nākotne. Ja tiek iekļauta Indija, tad tas mums kļūs par galveno reģionu," uzsvēra Takeuči.
Arī starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) vadītājs Kenets Rots paudis līdzīgu uzskatu.
"Es domāju, ka ekonomiskās nedienas ir paātrinājušas austrumu, jo sevišķi Ķīnas, attīstību," sacīja Rots.
Savukārt "Standard Chartered bank" vecākais ekonomists Džerārds Lions atzina, ka varas maiņa bijusi daudzkārtēja.
"Tās ir valstis ar finanšu resursiem - Ķīnai, Katarai ir resursi kā Dienvidāfrikai. Tās ir valstis, kas var pielāgoties un mainīties," piebilda Lions.
Taču šī tendence viesusi arī bažas.
"Es esmu noraizējies par politiskajām sekām. Vai Ķīna kļūs par ekonomikas attīstības un politiskās liberalizācijas modeli? Tam ir arī ietekme uz globālo darba tirgu," sacīja Rots.
"Darba vietas ir austrumos, taču darba vietu, diemžēl, nav rietumos, un tur ir problēma," piebilda Lions.
Kā ziņots, Šveices kūrorta pilsētā Davosā trešdien tika atklāts 40.Pasaules ekonomikas forums, kurā valstu vadītāji, biznesa līderi un akadēmiķi centīsies rast iespējas novērst jaunu krīžu rašanos globālajā ekonomikā.
LETA
Citi šobrīd lasa
