"No Ukrainas pašlaik ierodas visdažādāko profesiju cilvēki, arī tādi, kas Ukrainā strādājuši par skolotājiem," norādījis Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas kanclers Juļus Lukošus. "Mēs saskatām iespēju viņus iesaistīt izglītības procesā, arī neformālajā izglītībā, viņi varētu mācīt ukraiņu bērniem gan dzimto valodu, gan kultūru un vēsturi, lai bērnus neatrautu no viņu saknēm."
Vienlaikus viņš spriedis, ka nevajadzētu veidot atsevišķas ukraiņu klases, jo tikpat svarīgi, lai lai bēgļu bērni vieglāk varētu iejusties un iekļauties Lietuvas sabiedrībā.
2014.gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Maskavas atbalstītie kaujinieki ieņēma plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Lietuva sāka uzņemt mācīties bērnus no no ģimenēm, kas cietušas karadarbībā Ukrainas austrumos. Viņus uzņēma Viļņas Lietuviešu nams, kas savulaik izveidots ārpus dzimtenes dzīvojošo lietuviešu bērnu izglītošanai lietuviešu valodā.
Pēc ministrijas kanclera teiktā, šobrīd Viļņas Lietuviešu nams nevarēs parūpēties par visiem bēgļu bērniem, bet acīmredzot uzņemsies kompetenču centra lomu, savukārt par izglītības procesu rūpēsies pašvaldības, kas uzņēmušas bēgļus.
"Grūti pateikt, kur cilvēki izlems dzīvot. Daļa apmetas pie radiem, un ir likumsakarīgi, ka viņi meklēs skolu kaut kur tuvumā, vai nu tā būtu lietuviešu, krievu vai poļu skola. Izvēle ir, bet mēs aicinām izvēlēties skolas, kurās mācības notiek valsts valodā, lai integrācija būtu vienkāršāka un veiksmīgāka," viņš norādījis.
Kā pastāstījis Lukošus, saskaņā ar esošo metodiku, uzņemot ārvalstu skolēnus, parasti pirmais pusgads tiek veltīts tikai lietuviešu valodas apguvei, bet otrais - Lietuvas vēsturei, taču, ja klasē šādu skolēnu nav daudz, viņi uzreiz iekļaujas vispārējā plūsmā un ar speciālistu atbalstu apgūst mācību vielu lietuviski.
Kā vēsta telekanāls LNK, Lietuvā jau sāk darbu pirmie ukraiņu skolotāji, kas bēguši no kara. Viena no viņiem ir Jeļena Susļina, kas Ukrainas skolā mācījusi vācu valodu, bet Viļņas Ģedmina proģimnāzijā pagaidām liks lietā savas zināšanas krīžu pedagoģijā, lai palīdzētu ukraiņu bērniem adaptēties jaunajā situācijā.
"Bērniem jāpalīdz distancēties no kara tēmas, jo šajā laikā viņi pieredzējuši dažādas situācijas, kas lielākoties bijušas sāpīgas un traumatiskas," viņa uzsvērusi.
Lietuvā jau reģistrēti aptuveni 1400 skolas vecuma ukraiņu bēgļu bērni.
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
