Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā
Turpmāk Jauns.lv teksta tiešraidei par Krievijas agresiju Ukrainā iespējams sekot šeit.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte ceturtdien noraidījusi ideju par bruņumašīnu piegādi Ukrainai, sakot, ka nevar izlaupīt Vācijas armijas resursus.
"Mēs atbalstām Ukrainu ar visu iespējamo (..). Bet mums ir jāgarantē Vācijas aizsardzības spējas," ziņu aģentūrai DPA sacīja Lambrehte.
Vācija ir sākusi piegādāt Ukrainai smago militāro tehniku, piemēram, pretgaisa aizsardzības tankus, taču piegādes sāktas krietni vēlāk, nekā lūdza Ukraina. Tomēr Ukrainas līderi turpina izdarīt spiedienu uz Rietumiem, lai iegūtu vairāk ieroču cīņai ar uzbrūkošo Krievijas karaspēku.
Varētu domāt, ka, lai nu kurai valstij, bet Krievijai jau nu gan pietiek cilvēkresursu dažādu informatīvo ļaunprātību realizēšanai digitālajā vidē un vispārējai propagandas izvēršanai. Taču nesen Maskavā izlemts šādai vajadzībai veidot jaunu studiju programmu. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien atbalstīja priekšlikumu ļaut Ukrainas bēgļiem paturēt savā valstī izdotās autovadītāja apliecības, atceļot pienākumu tās apmainīt pret Eiropas Savienības (ES) vadītāju apliecībām, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš pavēstīja, ka divas nedēļas pēc Eiropas Komisijas iesniegtā priekšlikuma deputāti ar 561 balsīm par, sešām pret un piecām atturoties piekrita vienkāršot procedūru, lai Ukrainas bēgļi varētu saglabāt savas autovadītāja apliecības ES.
Ukraiņi, kas bēg no Krievijas iebrukuma un ieguvuši pagaidu aizsardzības statusu, varēs turpināt izmantot Ukrainā izdotās autovadītāja apliecības, nemainot tās pret ES autovadītāja apliecībām vai kārtojot jaunu braukšanas eksāmenu, kamēr viņiem ir pagaidu aizsardzības statuss.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt ārējā finansējuma vajadzības, kas ir palielinājušās kara dēļ.
EP piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam piešķirt Kijevai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, papildus 1,2 miljardiem eiro, kas jau izmaksāti 2022.gada martā un maijā. Pašreizējā summa ir pirmā daļa no plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai deviņu miljardu eiro apmērā.
Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainas Doneckas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji un divi ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Kirilenko vietnē "Telegram" paziņoja, ka trīs cilvēki nogalināti Toreckā, divi Avdijivkā, viens Kodemā un viens Siverskā.
Rinkēvičs Dmitro Kulebam apliecinājis Latvijas atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Sabombardēta dzīvojamā ēka.
Ukrainas drošības dienestam (UDD) turpinot pārtvert un ierakstīt krievu okupantu sazvanīšanos ar tuviniekiem, kļūst skaidrs, ka ne mazums Krievijas karavīru ir uz nervu sabrukuma robežas. Vairāk lasi šeit.
Turcijas varasiestādes atbrīvojušas Krievijas kravas kuģi "Zhibek Zholy", kuru tās sākotnēji bija aizturējušas pēc Ukrainas varasiestāžu pieprasījuma.
Kuģis ieradās Turcijā ar graudu kravu, kas nozagta no okupētajām Ukrainas teritorijām, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
ANO Drošības padome cietusi neveiksmi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, un būtu jāreformē, paziņojusi Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.
Ārderna jau sen kritizējusi ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu - Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Krievijas un ASV - veto tiesības un aicinājusi organizāciju reformēt.
Krievija ir mainījusi savu pieeju karam un uzkrājusi milzīgus spēkus Ukrainas austrumos. Tas ļāvis iebrucējiem virzīties uz priekšu Luhanskas apgabalā, norādījis Armijas izpētes, pārveides un atbruņošanās centra direktors Valentīns Badraks.
Pēc viņa teiktā, galvenais iebrucēju panākumu iemesls ir priekšrocības tehnoloģijā. Rietumu ieroču aizkavēšanās nenāk par labu Ukrainai.
Zaporižjas apgabala administrācija apgalvo, ka pēc tam, kad Ukraina ar HIMARS skāra Krievijas militāros objektus okupētajās teritorijās, okupantu karaspēks sācis masveidā pamest savas noliktavas.
Pēc Mariupoles mēra padomnieka Petro Andrjuščenko teiktā, civiliedzīvotāji tika uzspridzināti metalurģijas rūpnīcā Mariupolē, kur krievi vietējos iedzīvotājus izmanto kā sprādzienbīstamās munīcijas neitralizēšanas speciālistus.
Ukrainas bruņoto spēku 40. atsevišķā artilērijas brigāde iznīcina ienaidnieka pozīcijas.
Krievu bruņumašīna "Tigr-M", kas Sumu apgabalā uzbrauca uz mīnas un guvusi ievērojamus postījumus.
Okupētajā Hersonā Krievijas militārpersonas sākušas dedzināt savu karavīru līķus, lai slēptu reālos Krievijas zaudējumus karā pret Ukrainu. ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.
Par to ziņo Lietuvas prezidenta padomnieks.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
Citi šobrīd lasa
