Balstoties uz pieņemto priekšlikumu, ES valstis noteiks, kādā maksimālajā daudzumā šajā jūras baseinā varēs zvejot svarīgāko komerciālas nozīmes sugu zivis. Komisija ierosina samazināt zivju zvejas iespējas četros priekšlikuma aptvertajos Baltijas jūras krājumos, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un sniegtu tiem iespēju atjaunoties.
Vienlaikus EK rosina palielināt Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes un jūras zeltplekstes zvejas iespējas. Laša zveju, rietumu un austrumu krājuma mencas piezveju, kā arī rietumu krājuma reņģes piezveju komisija piedāvā saglabāt pašreizējā līmenī.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs pauda, ka joprojām ir nobažījies par slikto Baltijas jūras vides stāvokli. Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, joprojām smagas sekas atstāj eitrofikācija, turklāt centieni šo problēmu risināt esot gausi. "Mums ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas kopīgi! Tikai tā varam panākt, ka mūsu zivju krājumi atkal kļūst veselīgi un atkal kļūst par drošu iztikas avotu vietējiem zvejniekiem. Šodienas priekšlikums ir vērsts uz šo mērķi," pauda Sinkēvičs.
Saskaņā ar EK pārstāvniecības Latvijā sniegto informāciju, pēdējos desmit gados ES zvejnieki, nozare un publiskās iestādes ir pūlējušās, lai atjaunotu zivju krājumus Baltijas jūrā. Pēc zinātniskiem ieteikumiem zvejas iespējas esot noteiktas saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu. Šādas zvejas iespējas tikušas noteiktas septiņiem no astoņiem Baltijas jūras krājumiem, kas veido 95% no izkrautās nozvejas apjoma.
Tomēr komerciālas nozīmes mencas rietumu un austrumu krājumi, reņģes rietumu krājums un daudzie laša krājumi gan Baltijas jūras dienvidu daļā, gan dienvidu daļas dalībvalstu upēs ir pakļauti nopietnam vides noslogojumam, ko rada dzīvotņu izzušana šo zivju dzīves vides degradācijas dēļ, skaidroja pārstāvniecībā.
Trešdien ierosinātā kopējā pieļaujamā nozveja, pēc EK paustā, ir balstīta uz labāko pieejamo zinātniski recenzēto zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un ir saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānu, kuru 2016.gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome.
Citi šobrīd lasa
