Tā sauktais referendums esot noritējis četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim, tie netika uzraudzīti neatkarīgi, tāpēc gan pati Ukraina, gan tās sabiedrotie, šo referendumu sauc par fiktīvu, kā arī to stingri nosoda.
Balsojumi notika separātiskajos austrumu reģionos Doneckā un Luhanskā. Bija organizētas arī balsošanas Krievijas okupētajās daļās Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Pēc balsu saskaitīšanas Luhanskas apgabalā par pievienošanos Krievijai it kā esot atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, Zaporižjas okupētajā daļā – 93%, savukārt Hersonas daļā – vairāk nekā 87%. Savukārt Doneckā vēlētāju aktivitāte esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši pat vairāk nekā 99% vēlētāju.
Pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" vadonis Leonīds Pasečņiks un Hersonas apgabala okupētās daļas administrācijas vadītājs Vladimirs Saļdo trešdien vērsušies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzņemtu viņu teritorijas Krievijas sastāvā.
Pirms tam "Doneckas tautas republikas" vadonis Deniss Pušiļins paziņoja, ka dodas uz Maskavu, lai pabeigtu "iestāšanās Krievijā juridiskās procedūras".
Izskan arī minējumi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien uzrunās Krievijas parlamentu, kur varētu paziņot par četru Ukrainas reģionu aneksiju, vēsta raidorganizācija "BBC".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja Krieviju "brutālā ANO statūtu pārkāpšanā", mēģinot anektēt ar spēku sagrābtās teritorijas. "Šo farsu okupētajā teritorijā pat nevar nosaukt par referendumu imitāciju," Zelenskis sacīja.
Ukrainas prezidents piebilda, ka tas ir "ļoti cinisks mēģinājums piespiest vīriešus okupētajā Ukrainas teritorijā mobilizēties Krievijas armijā, lai nosūtītu viņus cīnīties pret savu dzimteni!"
Saistītās ziņas
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) gatavojas iesniegt ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā nosodīti pseidoreferendumi, aicinot valstis neatzīt jebkādu mainītu Ukrainas statusu, kā arī pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām.
Šādas rezolūcijas apstiprināšana gan, visticamāk, nebūs iespējama, jo Krievija ir solījusi izmantot savas veto tiesības.
Arī Latvija nosoda pseidoreferendumus Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kuriem arī nav nekādas nozīmes, paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.
"Nosodām pseidoreferendumus Ukrainas teritorijā un paziņojam, ka tiem nav nekādas nozīmes un ka tie ir pilnībā neatzīstami", sacīja Valsts prezidents.
Levits uzsvēra, ka šajā jautājumā esam vienisprātis ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pēc būtības ar visu pasauli.
2014. gada martā viņš paziņoja, ka Krima ir pievienojusies Krievijai tikai dažas dienas pēc tam, kad tur notika līdzīgs pseidoreferendums.
Citi šobrīd lasa
