"Vairāki NATO sabiedrotie, kuru politika bija nekad neeksportēt ieročus uz konfliktējošām valstīm, tagad ir mainījuši šo politiku," sacīja Stoltenbergs, minot Vāciju, Norvēģiju un NATO kandidātvalsti Zviedriju kā valstis, kas ir mainījušas savu ieroču eksporta politiku, lai palīdzētu Ukrainai.
"Ja mēs ticam demokrātijai, brīvībai, ja nevēlamies, lai uzvar autokrātija un tirānija, tad viņiem vajag ieročus," viņš piebilda.
Militārā palīdzība Ukrainai pagājušajā nedēļā uzņēma apgriezienus, kad Vācija paziņoja, ka uz Kijivu nosūtīs 14 savus "Leopard 2" tankus, vienlaikus ļaujot arī citām valstīm piegādāt savus "Leopard" tankus.
Papildus "Leopard" tankiem Ukrainai ir paredzēts saņemt smago bruņutejniku gan no ASV, kas sūta 31 tanku "M1 Abrams", gan no Apvienotās Karalistes, kas piegādās 14 "Challenger" tankus.
Daži eksperti saka, ka Dienvidkorejas "K2 Panther" tanki arī ir šajā labāko tanku grupā un varētu būt noderīgi Ukrainai.
Taču Dienvidkorejas prezidenta dekrēts, kas ievieš valsts Ārējās tirdzniecības likumu, nosaka, ka tās eksportu var izmantot tikai mierīgiem mērķiem un, ka tas neietekmē starptautisko mieru, drošības uzturēšanu un valsts drošību.
Stoltenbergs pirmdien sacīja, ka demokrātiskām valstīm ir obligāti jābūt kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai Kijiva uzvarētu karā.
"Jo, ja [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins uzvarēs, vēstījums viņam un citiem autoritāriem līderiem būs tāds, ka viņi var iegūt to, ko vēlas, izmantojot spēku," viņš sacīja. "Tas padarītu pasauli bīstamāku un mūs neaizsargātākus," viņš piebilda.
Citi šobrīd lasa
