2012. gadā valdība nolēma piedāvāt par 500 000 eiro ieguldījumu iegūt uzturēšanās atļauju, kas vienlaikus atvēra durvis uz visām Šengenas zonas valstīm. Šo iespēju izmantoja aptuveni 12 000 investoru. Tomēr no 16. marta Lisabona vairs šīs atļaujas neizsniedz.
Ielūgums naudas atmazgātājiem
“Tas ir labi, ka atcēla "Golden Visa", to vispār nekad nevajadzēja ieviest,” "Deutsche Welle" saka bijusī Eiroparlamenta deputāte Ana Gomesa, kas pret to cīnījās no paša sākuma. “Tas bija ielūgums naudas atmazgāšanai un ļāva kriminālajām un teroristu organizācijām legāli darboties Šengenas zonā.”
Vairāk nekā puse zelta vīzu gribētāju bija no valstīm, kur naudas atmazgāšanas risks ir īpaši augsts, bet Portugāle nekad neinteresējās par līdzekļu izcelsmi. Mērķis bija spēcināt tobrīd vājo ekonomiku, bet reāli vienīgie ieguvēji bija nekustamo īpašumu nozarē. Tā vietā, lai radītu jaunus uzņēmumus un darba vietas, bagāti krievi, ķīnieši, turki, brazīlieši un dienvidafrikāņi pirka luksusa klases mājokļus.
Desmit gados 280 darba vietu
No šīs programmas iegūtajiem gandrīz septiņiem miljardiem eiro 90% bija ieguldīti dzīvokļos. Tikai 22 zelta vīzas izsniegtas tiem, kas plānoja radīt darba vietas, izriet no Portugāles Imigrācijas dienesta datiem. Cerēto investīciju rezultāts – 280 jaunu darba vietu desmit gados.
Protams, bija arī ieguvēji, un viņi ir neapmierināti. Portugāles Nekustamo īpašumu asociācijas priekšsēdētājs Ugu Santoss Fereira saka: “Tas ir uzbrukums visiem ārvalstu investoriem, kas grib ieguldīt savu naudu Portugālē. Tādējādi būs zaudēta uzticība valstij un tās labajam tēlam kā labvēlīgai vietai ieguldījumiem.”
Fereira uzstāj, ka slēgtā programma katru gadu valstij deva vairāk nekā 600 miljonus eiro un radīja tūkstošiem darba vietu būvniecībā un īpašumu tirdzniecībā.
Tomēr ne viss ir tik skaisti – pēdējos gados īpašumu cenas Portugālē, īpaši Lisabonā un Porto, ir ievērojami augušas. Kritiķi norāda uz zelta vīzu ietekmi un arī to, ka citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi aizvien vairāk pērk šeit mājokļus par cenām, kas pašiem portugāļiem ir nepaceļamas. Tieši tas valdībai kalpoja par argumentu programmas slēgšanai.
Šaubīga nauda
Vēl viens apstāklis ir bieži vien apšaubāmā naudas izcelsme, sevišķi no Krievijas. Pēc iebrukuma pērn Ukrainā agresorvalsts pilsoņiem liedza investēt Portugālē. “Tomēr arī Ķīna vai Vjetnama nav pilnībā caurspīdīgas,” par naudas izcelsmi izsakās Gomesa.
Fereira iebilst, ka visi darījumi Portugālē esot caurspīdīgi, varas iestādes tos stingri kontrolējot: “Tumšas personas ir visur, bet tas nav iemesls, lai atteiktos no zelta vīzām. Neviens negrib slēgt bankas, kaut ir zināms, ka arī tur var atmazgāt naudu.” Atkāpei – Latvijā gan tieši netīri darījumi bija iemesls “ABLV Bank” likvidācijai.
Pagaidām nav skaidrs, kas gaida esošos zelta vīzu īpašniekus. Iespējams, atļaujas termiņu pagarinās tikai tiem, kas patiešām dzīvo Portugālē. Arī citas valstis atsakās no šādas investīciju prakses.
Kiprā tirgoja pat pilsonību
Kiprā līdzīga programma ilga 13 gadu, turklāt piešķirot nevis tikai uzturēšanās atļauju, bet faktiski tirgojot pases. Programma apturēta pēc korupcijas skandāla, un valdība atņēmusi pilsonību 63 investoriem un 159 viņu ģimenes locekļiem, kuriem bija izsniegtas zelta pases.
Pārdodot pilsonību, Kipra piesaistīja vairāk nekā deviņus miljardus eiro, kas palīdzēja atkopties no 2013. gada finanšu krīzes, kuras dēļ valsts nonāca uz bankrota sliekšņa un slēdza otro lielāko banku.
Saistītās ziņas
2020. gadā televīzijas žurnālisti slepus nofilmēja, kā parlamenta spīkers un kāds ietekmīgs deputāts apgalvo, ka varētu apiet noteikumus, lai piešķirtu pilsonību izdomātam Ķīnas investoram, kurš savā valstī it kā notiesāts par krāpšanu. Neatkarīga komisija ieteica atņemt pilsonību 85 gadījumos, kad pases saņēmēji varētu būt pastrādājuši kriminālnoziegumus vai cita veida pārkāpumus.
Arī Bulgārijas prokuratūra izmeklē zelta pasu shēmu, kas apturēta pēc Eiropas Savienības spiediena. Sofija piedāvāja pilsonību ES neietilpstošo valstu pilsoņiem apmaiņā pret vismaz miljona eiro lielām investīcijām. Vēlāk konstatēts, ka daudzi ieguldījumi, kas veikti, lai kvalificētos shēmai, bija maznozīmīgi. Zelta pasu shēma traucē Bulgārijai pievienoties Šengenas zonai un liek ASV atturēties no vīzu atcelšanas Bulgārijas pilsoņiem.
Tikmēr Maltas zelta pasu programma turpina darboties, kaut gan Eiropas Komisija sākusi pret to tiesisko procedūru.
Citi šobrīd lasa
