Pirmdienas konfrontācija virs Baltijas jūras notika pēc diplomātiskās kņadas pagājušajā nedēļā, kad ASV bezpilota lidaparāts ietriecās Melnajā jūrā. To, kā zināms, sabojāja divi Krievijas iznīcinātāji “Su-27”. Tas bija pirmais zināmais tiešais militārais kontakts starp Krieviju un ASV kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī.
Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS ziņo, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas Nacionālais aizsardzības kontroles centrs identificējis abas ASV lidmašīnas kā stratēģiskos bumbvedējus “B-52H”. "2023. gadā 20. marts dežūrējošā Rietumu militārā apgabala pretgaisa aizsardzības spēku radari konstatēja divus gaisa mērķus, kas lidoja Krievijas Federācijas valsts robežas virzienā virs Baltijas jūras,» pavēstīja ministrijā, vēsta TASS.
"Pēc tam, kad ārvalstu militārā lidmašīna attālinājās no Krievijas Federācijas valsts robežas, Krievijas lidmašīna atgriezās savā bāzē," paziņoja Krievijas ministrija.
Pēc Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijas datiem, bumbvedējus “B-52” vienlaikus pavadīja arī Polijas iznīcinātāji “F-16”. Šķiet, ka krievu “Su-35” to pārtvēra tikai pēc tam, kad poļu piloti atgriezās bāzē.
Krievija piektdien pasniedza valsts apbalvojumus diviem iznīcinātāju pilotiem, kas bija iesaistīti ASV novērošanas bezpilota lidaparāta “MQ-9 Reaper” notriekšanā, kas pagājušajā nedēļā ietriecās Melnajā jūrā.
Saistītās ziņas
Pasniedzot apbalvojumus iznīcinātāju “Su-27” pilotiem, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzteica viņus par to, ka viņi neļāva bezpilota lidaparātam ielidot teritorijā netālu no Krimas, kurā Maskava aizliegusi iebraukt.
Krievija ir apsūdzējusi ASV izlūkdatu vākšanā novērošanas lidojumu laikā, kas pēc tam tiek nodota Ukrainai, lai tā varētu uzbrukt Krievijas mērķiem. Maskava arī apsūdzēja ASV par bezpilota lidaparāta incidenta provocēšanu, neievērojot lidojumu ierobežojumus, kas noteikti Krievijas teritorijas aizsardzībai, un paziņoja, ka Krievija "atbildēs" uz jebkādām turpmākām provokācijām.
Citi šobrīd lasa
