Šogad aprīlis Spānijā vispār ir izcili karsts, vidēji tur temperatūra ir par 10 līdz 15 grādiem augstāka nekā šim laikam ierasts.
Speciālisti to skaidro ar karstā gaisa ienākšanu no Āfrikas, pēc kā iestājās bezvējš, un karstums tikai pieņēmās spēkā.
"Tas nav normāli, gaisa temperatūra šogad ir pilnībā izgājusi no kontroles," intervijā BBC paziņoja Spānijas meteodienesta pārstāvis Kaetano Torress.
Sakarā ar vēl nebijušu karstumu skolas Spānijā spiestas mainīt grafiku, metro vilcieni Madridē sākuši kursēt biežāk, lai cilvēki pārāk ilgi negaida uz nokaitētajām platformām, bet sabiedriskie baseini šogad būs atvērti mēnesi agrāk nekā parasti, lai tauta tur varētu atvēsināties.
Anomālās temperatūras, kas šonedēļ reģistrētas Spānijā, meteorologi skaidro ar vairāku faktoru kombināciju.
Augstspiediena apgabals virs Ibērijas pussalas un līdz ar to arī bezmākoņu debesis ļauj saules stariem netraucēti uzkarsēt augsni, kas jau ir izkaltusi un nevar samazināt karstumu uz iztvaikojumu rēķina.
Kopumā tas viss draud ar spēcīgiem un aprīlim priekšlaicīgiem mežu ugunsgrēkiem, turklāt riska zonā atrodas plašas teritorijas. Pērn Spānija jau visvairāk no visām Eiropas valstīm cietusi šādos ugunsgrēkos.
Protams, daudzi zinātnieki steidzas to attiecināt uz globālās sasilšanas rēķina.
"Mēs jau zinām, ka 2022. gads bija otrais siltākais gads pārskatāmajā Eiropas vēsturē," intervijā BBC paziņoja Samanta Bērdžesa no "Kopernika zinātnes centra".
"Eiropa sakarst divreiz ātrāk nekā vispārējie pasaules tempi, bet, jo augstāks ir karsēšanas līmenis, jo lielāka ir dabas kataklizmu iespējamība, ieskaitot ekstrēmo karstumu."
Bez negatīvās ietekmes uz cilvēkiem, īpaši riska grupu pārstāvjiem, kuros ietilpst gados vecāki cilvēki un pavisam mazi bērni, karstums slikti ietekmē lauksaimniecību.
Daudzi Spānijas lauksaimnieki sūdzas, ka lietus trūkums var novest pie ražas bojāejas un varas iestādes Madridē jau vērsušās Eiropas Savienībā pēc finansiālas palīdzības.
Daži zemes īpašnieki, ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, vispār atteicās no sēšanas, lai netērētu līdzekļus velti, un tas var jūtami ietekmēt pārtikas piegādes visā Eiropā.
Karstums, kas pārņēmis Spāniju, nebūt nav izolēta parādība. Gada pirmajos mēnešos daudzviet pasaulē pārspēti temperatūras rekordi (Lielbritānija ar tās neparasti auksto aprīli nav ierēķināta).
2023. gada pirmajā dienā uzreiz astoņas valstis Centrālajā un Austrumeiropā uzstādīja janvāra augsto temperatūru rekordus.
Rekordus pārspēj arī Āzija: Taizemes ziemeļrietumos 15. aprīlī fiksēti 45,4 grādi pēc Celsija, Laosā temperatūra sasniegusi 42,7 grādus pēc Celsija skalas. Bangladešas galvaspilsētā Dakā novēroti 40 grādi pēc Celsija - tas ir pēdējo 58 gadu rekords.
Par vēl vienu faktoru, kas spēj tuvāko mēnešu laikā ietekmēt laikapstākļus globālā mērogā, tiek uzskatīts El Ninjo efekts, kas ir anomāli liels Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums.
Ja okeāna virsmas temperatūra pie Peru krastiem sāks paaugstināties, 2024. gads vēsturē varētu ieiet kā siltākais, un tas nozīmē, ka jāuzmanās no daudzajām un stiprajām viesuļvētrām, mežu ugunsgrēkiem un plūdiem.
Citi šobrīd lasa
