Tur nokļūst gan par žūpošanu dienestā, gan par atteikšanos karot un pagarināt līgumu ar armiju. Līdzīgās bedrēs komunistiskās Vjetnamas karotāji 70. gados ieslodzīja gūstā kritušos amerikāņus.
Pirmajos kara mēnešos attieksme esot bijusi iecietīgāka, tiem, kas nevēlējās pagarināt kontraktu, ļāva doties mājās. Viss mainījies pagājušā gada rudenī, un jo sevišķi, kad par okupantu karaspēka komandieri Ukrainā iecēla Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu. Janvārī stājoties amatā, viņš pavēlēja militārpersonām skūt bārdu, aizliedza izmantot personiskos auto un savus planšetdatorus dronu palaišanai. Gerasimovs ir jau ceturtais diktatora Putina ieceltais okupācijas karaspēka komandieris.
Par to, ka atteikšanās karot Krievijas karavīriem draud ar improvizētu cietumu, kļuva zināms jau pērn vasarā. Toreiz viņus sēdināja pagrabos Doneckas un Luhanskas apgabalos. Par dezertēšanu vai nepakļaušanos apsūdzēti vairāk nekā 1000 Krievijas karavīru.
Citi šobrīd lasa
