Ceturtdien pie Igaunijas neapdzīvotās Keri salas novērots iespaidīgs ūdensstabs. Igauņu meteorologs Kairo Kītsaks savā "Facebook" lapā norādīja, divu stundu laikā redzēti seši dažādi ūdensstabi — augstāk redzamais ir vislielākais no tiem.
Kā vēsta portāls "lsm.lv", siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli. Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.
Saistītās ziņas
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas, vēsta "lsm.lv".
Keri ir maza, 3,1 hektāra platības saliņa Baltijas jūras Somu līcī uz ziemeļaustrumiem no Tallinas, 6 km uz ziemeļiem no Prangli. Kopš salu 2003. gadā atstāja pēdējais bākas sargs, tā ir neapdzīvota. Netālu no salas jūras dzelmē atrodas Somijas pasažieru lidmašīnas "Kaleva" vraks — to 1940. gada 14. jūnijā notrieca PSRS kaujas lidmašīnas. Lidmašīnas notriekšana tiek saistīta ar PSRS ieviesto gaisa un jūras blokādi, ko tā izvērsa pret Igauniju pirms tās okupācijas 1940. gada 17. jūnijā.
Citi šobrīd lasa
