"Polijas premjerministra reakcija bija ļoti pozitīva," Nausēda teica vizītes Suvalku apkaimē Polijas ziemeļaustrumos laikā.
"Esmu optimistiski noskaņots un domāju, ka tagad mūsu ministrijām ir cieši jāsadarbojas ar Polijas varasiestādēm, lai turpinātu šo sarunu un pēc iespējas ātrāk mēģinātu ieviest izmaiņas," piebilda Lietuvas prezidents.
Pēc tam, kad Krievija jūlijā izstājās no tā dēvētā labības darījuma, kas ļāva Ukrainas labību eksportēt pa Melno jūru, Lietuva ir aicinājusi Eiropas Savienību izmantot Baltijas jūras ostas labības pārvadājumiem.
Viļņa uzstāj, ka muitas un citu pārbaudes procedūru pārcelšana no Ukrainas-Polijas robežas uz Baltijas valstu ostām ļaus eksportam ritēt raitāk.
Saistītās ziņas
"Mums ir jādara viss iespējamais, lai labības alternatīvās piegādes caur Polijas teritoriju uz Baltijas ostām būtu pēc iespējas raitākas un efektīvākas," klāstīja Nausēda.
Viņš norādīja, ka labības jautājums "tiek izmantots ģeopolitiskās spēlēs, un Krievija atkal izspēlē šo kārti".
Pēc izstāšanās no "labības darījuma" Krievija ir uzbrukusi Ukrainas ostu infrastruktūrai un solījusi Āfrikas valstis apgādāt ar lētāku lauksaimniecības produkciju.
Lietuva ir paziņojusi, ka Baltijas valstu ostas gadā spēj pārkraut kopumā 25 miljonus tonnu graudu.
Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Vienošanās devusi iespēju Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiktu bloķēts, pārtikas cenas varētu pieaugt vēl vairāk.
Citi šobrīd lasa
