Sarunās 5.oktobrī Grenādā piedalīsies Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels, paziņoja Armēnijas drošības padome.
Francija, Vācija un Eiropas Savienība ir bijušas galvenie dalībnieki mēģinājumos atrisināt gadu desmitiem ilgstošo konfliktu par Kalnu Karabahu.
Pašinjans un Alijevs pēdējo reizi tikās jūlijā Briselē.
Tikšanās notiks pēc Azerbaidžānas zibens ofensīvas Kalnu Karabahā, kur pēc 24 stundas ilgušās karadarbības armēņu separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.
Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Citi šobrīd lasa
