"Ir ļoti nopietni jāuztver viņa (Putina - aut.) draudi attiecībā uz Baltijas valstīm, Gruziju un Moldovu. Tā nav tikai ieroču žvadzināšana. Šīs desmitgades beigās mums var draudēt briesmas," piebilda Vācijas aizsardzības ministrs.
Boriss Pistoriuss uzsvēra, ka Vācijai un citām NATO dalībvalstīm jāpalielina ieroču ražošana, lai neatpaliktu no Krievijas. "Patlaban Putins ievērojami palielina ieroču ražošanu Krievijā. Pēc domes lēmuma izaugsme būs vairāk nekā 60%," viņš brīdināja.
Un piebilda, ka Eiropas valstīm ir tikai aptuveni 5 līdz 8 gadi, kuru laikā Ziemeļatlantijas alianses valstīm jāatgūst nokavētais gan bruņotajos spēkos, gan rūpniecībā, gan sabiedrībā. "Dažreiz man rodas iespaids, ka vēl ne visi ir apzinājušies, ka mums ir jādara vairāk, lai nodrošinātu mūsu drošību. Smagās krīzes priekšā mums ir vajadzīgi bruņotie spēki, kas spēs aizstāvēt šo valsti. Un kara gadījumā arī," savu viedokli pauda Pistoriuss.
Tādējādi, kā raksta žurnālisti, Vācijas aizsardzības ministrs praktiski tieši paziņojis, ka NATO valstīm draud tieši militāri draudi no Krievijas puses.
Pēdējā laikā, kā raksta vācu mediji, Vācijas varas iestādes arvien biežāk ar bažām raugās Krievijas virzienā un arvien biežāk runā par jauna "aukstā" kara draudiem. Vācijas kanclers Olafs Šolcs jau 2023. gada sākumā brīdināja, ka 2000. gadu vidū Krievjā atdzima "autoritārisms un imperiālistiskās ambīcijas", kam apliecinājums ir karš Gruzijā, Krimas aneksija un Krievijas karaspēka ievešana Donbasā.
Pēc pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, pēc Šolca domām, Putins "sagrāva Eiropas un starptautisko pasaules arhitektūru".
Citi šobrīd lasa
