Savā "Telegram" kanālā Krasovskis apgalvoja, ka slimnīcā nokļuva pagājušajā nedēļā ar pēkšņām sāpēm vēderā, pēc kurām bija zaudējis samaņu. Vēlāk viņš apgalvoja, ka pamazām jūtas labāk.
Izdevums "Kyiv Post", atsaucoties uz informētu personu Ukrainas Galvenajā izlūkošanas pārvakdē, vēsta, ka Krasovskis tika saindēts, bet ziņojums viņš neraksta pats. "Russia Today' vadītāja Margarita Simonjana pirmdien paziņoja, ka Krasovskis viņai "tikko esot zvanījis", pamazām atjēdzas, bet sīkāk neko neminēja.
Antons Krasovskis, kurš kādreiz pauda visnotaļ liberālus uzskatus un kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pirms dažiem gadiem pārvērtās par kaislīgu putinistu, aicinot iedzīvotājus “mīlēt” prezidentu un “izpelnīties viņa uzticēšanos”, to paužot par vienīgo veidu, kā Krievijā var notikt pārmaiņas uz labu. Kad 2021. gadā saasinājās Kremļa histērija pret Ukrainu un Putins sāka publiski apšaubīt ukraiņu tiesības uz savu valsti un apgalvot, ka tādu ukraiņu patiesībā nemaz neesot, Krasovskis sāka pie katras iespējas apriet gan Ukrainu, gan ukraiņus, bet kopš Krievijas invāzijas 2022. gada 24. februārī vispār pārstāja sevi kontrolēt.
Pērnā gada marta beigās soctīklos izplatījās Krasovska klips, kurā viņš, nepārtraukti lamājoties, atklāti pasaka, ka tāda Ukraina nedrīkst pastāvēt: “***, šāda valsts nedrīkst būt un mēs izdarīsim visu, lai tās nebūtu. Un es jums , ***, teicu, mēs sadedzināsim jūsu konstitūciju, ***, tieši Kreščatikā, un, ***, es pats tur aizbraukšu,” viņš sacīja, izplūstot histēriskā monologā.
Pēc tam katra reiha asiņainā akcija izraisīja Krasovska sajūsmu. Pēc 14. jūlija raķešuzbrukuma Vinnicai, kurā krievu okupanti nogalināja 23 cilvēkus, tostarp 3 bērnus, Krasovskis paziņoja, ka “ar Vinnicu nepietiek” un Hitlera stilā pauda cerību, ka ukraiņu jautājumam tiks rasts “galīgais risinājums, īsts militārs”, savukārt augustā paziņoja, ka “nekādi ukraiņi nedrīkst pastāvēt” un ukraiņu valoda ir jāaizliedz. 10. oktobrī viņš no laimes vai leca ārā no biksēm, kad pēc sprādziena uz Krimas tilta Krievija sāka barbariski iznīcināt civilās infrastruktūras objektus visā Ukrainā un apšaudīt dzīvojamos rajonus, taču vislielāko skandālu izraisīja viņa aicinājums visus “rusofobu” ukraiņu bērnus slīcināt vietējā upītē vai sadedzināt pašu mājās.
Tiesa, toreiz viņam sanāca kā anekdotē, kur esesieti padzina no SS par pārmērīgu cietsirdību— par šokētu izlikās pat Kremļa propagandas tīkla “Russia Today” vadītāja Margarita Simonjana, kura viņu atstādināja no amata. Taču viņa uzskati acīmredzami bauda plašu atbalstu gan Krievijas sabiedrībā, gan propagandistu, gan pie varas esošo aprindās — Krievijā nekāda krimināllieta pret Krasovski tā arī nav ierosināta, acīmredzot, visi aizņemti “ukronacistu” meklējumos. Vēl vairāk, viņš drīz atgriezās propagandas raidījumos.
Taču ar bērnu dedzināšanu nepietika, šogad viņš pauda atbalstu Krievijas karavīriem, kuri pastrādā kara noziegumus, piemēram, griež galvas ukraiņu karagūstekņiem.
"Mums rāda vecu video, no kura mums jāatkratās ar saucienu "tie neesam mēs, mēs neesam tādi". Bet mēs tiešām tādi neesam - karš ir tāds. Karš pārvērš nežēlību rutīnā. Nav kara bez nežēlības, tam nav robežu. Vai es nosodu mūsu puišus? Nē, un nekad nenosodīšu," sacīja Krasovskis.
Tāpat viņš aicināja Krievijas iedzīvotājus atbalstīt krievu karavīrus, kuri veic daudzos noziegumus pret Ukrainu. "Mums ir jāuzvar, jāuzvar par katru cenu, lai izdzīvotu un saglabātos. Tāpēc es pašā briesmīgākajā, pašā pēdējā tiesā būšu kopā ar mūsu karavīru. Tad lai mums tagad nav ne bail no mūsu cīnītāja, ne kauns viņa priekšā. Citādi mēs neuzvarēsim. Atbalstiet katru mūsu cīnītāju, lai viņš nejustos vainīgs. Viņš ne pie kā nav vainīgs," paziņoja Krasovskis.
Krasovska darbība izpelnījusies uzmanību Rietumvalstīs — 2022. gada 28. februārī pret viņu sankcijas noteica Eiropas Savienība, tai sekoja Lielbritānija, Kanāda, Šveice, Austrālija, Jaunzēlande.
Citi šobrīd lasa
