Šrēders slavējis arī Šolca paziņojumus, ka nevar būt ne runas par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.
"Domāju, ka Olafs Šolcs dara to, ko es sagaidītu no Vācijas kanclera šādā brīdī," ziņu aģentūrai DPA izteicies Šrēders, kurš ieņēma kanclera amatu no 1998.gada līdz 2005.gadam.
Šrēders arī aicinājis Vāciju un Franciju nākt klajā ar kopīgu iniciatīvu, lai rastu risinājumu karam Ukrainā.
Raķetes "Taurus" paredzētas izšaušanai no lidmašīnām un var sasniegt mērķus 500 kilometru attālumā. Ukraina vēlas tās saņemt, lai nogrieztu frontē esošo krievu spēku apgādes ceļus.
Kijiva atkārtoti prasījusi Vācijai piegādāt raķetes "Taurus", norādot, ka tas ir vispiemērotākais ierocis dot triecienus krievu militārajiem mērķiem, kas atrodas tālu aiz frontes līnijas. Taču Šolcs noraidījis ideju par šo raķešu piegādi Ukrainai, bažījoties, ka Vācija var tikt ierauta karā ar Krieviju.
Opozīcijā esošais Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) bloks, kas atbalsta "Taurus" piegādi Ukrainai, paziņojis, ka uzslava no Šrēdera ir apliecinājums tam, ka Šolcs ir uz nepareizā ceļa.
Saistītās ziņas
CSU līderis Markuss Sēders izteicies, ka ņemtu ļaunā šādu uzslavu, ja būtu kanclers. Savukārt ietekmīgais CDU politiķis Jens Špāns izteicies, ka gadījumā, ja ir tādi atbalstītāji kā Krievijas diktatora Putina draugs Šrēders, jauni politiskie ienaidnieki vairs nav vajadzīgi.
Sociāldemokrātu pārstāvis Šrēders bija Vācijas kanclers no 1998. līdz 2005. gadam, līdz zaudēja vēlēšanās kristīgo demokrātu pārstāvei Angelai Merkelei. Pēc kanclera amata pamešanas pievērsās uzņēmējdarbībai, darbojoties Krievijai pilnībā vai daļēji piederošajās enerģijas kompānijās, tostarp "Nord Stream AG", "Rosņeftj" and "Gazprom". Jau pirms Krievijas invāzijas viņš aicināja atcelt sankcijas pret Krieviju.
Pēc Krievijas invāzijas viņš atteicās atkāpties no saviem amatiem Krievijas kompānijās, par spīti Vācijas politiskās elites aicinājumiem. Viņš atstāja "Rosņeftj" direktoru padomes priekšsēdētāja amatu tikai trīs mēnešus pēc kara sākuma, bet 2022. gada jūlijā Šrēders tikās ar Putinu, cenšoties kļūt par vidutāju karojošo pušu samierināšanā, un paziņoja, ka negrasās graut abu draudzību.
Šrēders atteicās no savas dzimtās pilsētas Hanoveres goda pilsoņa titula, pirms pilsētas varas iestādes paspēja viņam to atņemt — līdz tam šāds liktenis bija piemeklējis tikai Ādolfu Hitleru pēc Otrā pasaules kara beigām, vēsta laikraksts "The New York Times". Savukārt Vācijas bundeslīgas klubs "Borussia", par kuru Šrēders fanojis kopš bērnības, 2022. gada martā anulēja viņa goda locekļa titulu.
Citi šobrīd lasa
