Koraļļu rifi to lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ bieži tiek uzskatīti par lietus mežu jūras līdziniekiem. Zinātnieki lēš, ka 25 procenti no visām jūras sugām dzīvo koraļļu rifos un ap tiem, padarot tos par vienu no daudzveidīgākajiem biotopiem pasaulē.
Neskatoties uz to nozīmi, ūdeņu sasilšana, piesārņojums, okeānu paskābināšanās, pārzveja un fiziska iznīcināšana kaitē koraļļu rifiem visā pasaulē. Par laimi, jauns pētījums liecina, ka mākslīgi atjaunotie rifi noteiktos apstākļos spēj ievērojami ātri ataugt - vien četru gadu laikā.
Pētījums veikts, pateicoties MARRS (Mars Assisted Reef Restoration System) (MMS) koraļļu atjaunošanas programmai Indonēzijā. Viens no lielākajiem atjaunošanas projektiem pasaulē piedāvā neparastu pieeju- speciālas tērauda konstrukcijas tiek noenkurotas uz rifa, izveidojot tīklam līdzīgu struktūru, kas slejas pāri un ap esošajiem koraļiem.
Cieši sadarbojoties ar vietējām kopienām un rifu aizsardzības organizācijām, MMS komanda rūpīgi izvēlas vietas, kur rifu atjaunošana ir gan nepieciešama, gan iespējama. Tīkļveida konstrukcijas, pie kurām piestiprinās koraļļu mazuļi, izgatavo vietējās kopienas ļaudis.
Šobrīd komanda pārstāda tikai viena veida koraļļus, kas pazīstami kā sazarotie koraļļi, un tie ir jutīgāki pret siltāku ūdeņu izraisītu balināšanu, tomēr zinātnieki cer, ka ar laiku spēs atjaunot daudzveidīgāku sugu rifus.
Atjaunošana ne vienmēr gan nozīmē pilnīgu atjaunošanos, jo rifi vēl pilnībā nav atguvuši savu daudzveidību.
Kā vēl vienu veiksmīgu piemēru var minēt pētniecības centru "Florida Keys", kas pēta dabiskās atlases veidu, lai saglabātu koraļļus vidē ārpus okeāna. Tur esošā komanda ievāc paraugus, kas dabiski pārdzīvojuši vides spriedzi, audzē tos ar rokām un atkal pievieno rifam.
Pirmo reizi koraļu izbalēšanu cilvēki pamanīja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
Kad koraļļi izjūt stresu no karstas temperatūras vai piesārņojuma, tie pārtrauc savas simbiotiskās attiecības ar aļģēm. Lai gan nesens veikts pētījums liecina, ka daži koraļļi stresa laikā iegūst spilgtu neona krāsu, parasti tie kļūst pilnībā balti. Izbalēšanas laikā tie joprojām ir dzīvi, tomēr bieži rezultātā mirst, kļūstot tumši brūni.
Saistītās ziņas
Pozitīva rifu izaugsme ir svarīga, lai novērstu jūras līmeņa celšanos, aizsargātu piekrasti no vētrām un erozijas un nodrošinātu dzīvesvietu tā iemītniekiem.
Kamēr pasaules līderi nav ieviesuši agresīvu rīcību klimata pārmaiņu jomā, zinātnieki visā pasaulē saviem spēkiem cenšas atjaunot rifius.
Citi šobrīd lasa
