NATO valstis, kuras aizsardzībai netērē 2% no IKP, spēlē krievu ruleti ar Rietumu nākotni. Sabiedrotajiem ir jāatzīst, ka atrodamies "pirmskara pasaulē", paziņoja Šapss.
Viņš sacīja, ka pagājušajā gadā tikai 11 NATO dalībvalstis sasniedza divu procentu mērķi, kas pirmo reizi tika noteikts gandrīz pirms divām desmitgadēm, un Francija un Vācija bija to valstu vidū, kuras aizsardzībai tērēja mazāk.
Paredzams, ka šogad šis skaitlis pieaugs līdz 18, Parīzei un Berlīnei nesen paziņojot, ka tās sasniegs mērķi 2024. gadā, taču citas 32 valstu alianses dalībvalstis to nav sasniegušas.
"Mums jāskatās tālāk par šo mērķi, lai stiprinātu savu aizsardzību. Tomēr dažas valstis joprojām nevar sasniegt pat divus procentus. Tā nevar turpināties. Mēs nevaram atļauties spēlēt krievu ruleti ar savu nākotni," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses locekļiem nepietiek tikai ar cieņu pret NATO pagātni.
"Šodien mums atkal nopietni jādomā par alianses nākotni. Mēs esam pārgājuši no pēckara uz pirmskara pasauli," sacīja Šapss.
NATO gatavojas eskalācijai
Vācu izdevums "Bild" publicēja scenāriju Vācijas militārajām mācībām, kuru laikā Vācijas bruņotie spēki gatavojas Krievijas hibrīduzbrukumam NATO austrumu flangā.
NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Robs Bauers sacīja, ka aliansei ir nepieciešamas transformācijas, un Rietumiem ir jāsagatavojas laikmetam, kurā jebkurā laikā var notikt jebkas, tostarp karš.
Saistītās ziņas
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies par uzbrukuma risku no Krievijas tuvākajos gados. Viņaprāt, Eiropas līderiem ir jābūt gataviem šādam scenārijam.
Un Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka Krievija drīzumā varētu atjaunot savu militāro potenciālu un uzbrukt NATO valstīm jau 2026. gadā.
Citi šobrīd lasa
