Daži mākslas vēsturnieki apgalvo, ka tā bija iedomāta un idealizēta, citi saskata dažādas saiknes ar konkrētām Itālijas vietām. Pikoruso secinājusi, ka Leonardo atainojis vairākas atpazīstamas iezīmes no Leko, pilsētas Komo ezera krastā Lombardijas reģionā Itālijas ziemeļos.
Pētniece pārbaudīja uzgleznoto tiltu, kalnu grēdu un ezeru ar Leko 14. gadsimta Acone Viskonti tiltu, dienvidrietumu Alpiem ar skatu uz apkārtni un Garlates ezeru, kuru Leonardo ir apmeklējis pirms 500 gadiem. “Līdzības ir nenoliedzamas,” teica pētniece. “Es esmu tādā sajūsmā.”
Iepriekšējās teorijas pieļāva, ka tilts un ceļš gleznā ir no Bobio, pilsētiņas Itālijas ziemeļos, vai arī no Areco provinces valsts vidienē Toskānā. Pikoruso skaidro, ka ar tiltu vien nepietiek: “Arkveida tilts bija visuresošs visā Itālijā un Eiropā, un daudzi izskatījās ļoti līdzīgi. No tilta vien nav iespējams noteikt precīzu atrašanās vietu. Visi runā par tiltu, un neviens par ģeoloģiju.”
Šajā reizē rezultāts gūts, apvienojot mākslas zinātni un ģeoloģiju, kas parasti nesaskaras. “Mākslas vēsturnieki teica, ka Leonardo vienmēr izmantojis savu iztēli, bet jūs varat iedot šo gleznu jebkuram ģeologam pasaulē, un viņi teiks to pašu, ko es saku par Leko. Pat neģeologs tagad var saskatīt līdzības,” norāda Pikoruso.
Leko klintis ir no kaļķakmens un Leonardo iežus attēlojis pelēkbaltā krāsā – tieši kā dabā. Turklāt atšķirībā no Leko ne Bobio, ne Areco nav ezera. Ģeoloģe atgādina, ka Leonardo vienmēr bijis svarīgi precīzi attēlot dabu: “No viņa piezīmju grāmatiņām mēs zinām, ka viņš daudz laika pavadīja, pētot Leko apgabalu un teritoriju tālāk uz ziemeļiem.”
Saistītās ziņas
Mona Liza kļuvusi par pasaules slavenāko un dārgāko gleznu. Tā nekad nav bijusi izsolē, taču vērtējums naudas izteiksmē pārsniedz miljardu dolāru.
Citi šobrīd lasa
