1. Zviedru politiķi, analītiķi, mediji.
2. Andris Šķēle
Zviedru tirgus nervozs
Domu par to, ka latu vajadzēs devalvēt, izplata ne tikai pašmāju bāleliņi, bet arī ārvalstu sabiedriskā doma. Tā, piemēram, Zviedrijas mediji sāk gatavot savas valsts iedzīvotājus lata devalvācijas sekām. Zviedrijas finanšu tirgi nervozi svārstās devalvācijas baumu un zviedru banku nākotnes negatīvo prognožu ietekmē.
Ietekmīgais dienas laikraksts „Dagens Nyheter” brīdina zviedrus, ka lata devalvācija pasliktinās zviedru banku kredītreitingu, tāpēc mājsaimniecībām varētu sadārdzināties hipotekārie kredīti. Norakstot lielus kredītu zaudējumus Baltijā, bankas kļūs piesardzīgākas arī Zviedrijas tirgū.
Zviedrijai var vajadzēt aizņemties naudu, lai glābtu bankas, kuras apdraud sliktie kredīti Baltijā. Zviedriem ir bažas, ka būs jāmaksā augstāki nodokļi un pazemināsies labklājība.
Sevišķi nervozi zviedru finanšu analītiķi ir reaģējuši uz Latvijas neveiksmīgo centienu emitēt īstermiņa valsts vērtspapīrus. „Swedbank” Informācijas daļas vadītājs Tomass Baktemans norāda, ka kārtējā vērtspapīru emisija neizdevās, jo tirgū vienkārši trūkstot latu. Latvijas Banka, uzpērkot latus, lai stabilizētu valūtas kursu, esot radījusi reālu latu trūkumu, ziņo LETA.
Savukārt dienas avīze „Svenska Dagbladet”, atsaucoties uz Zviedrijas centrālās bankas „Riksbanken” pētījumu, raksta, ka zviedru bankas 2009. un 2010.gadā kopumā varētu zaudēt 170 miljardus kronu (11 miljardus latu), taču sliktie kredīti Baltijā un Austrumeiropā veidotu tikai 40% no šīs summas.
„Ieņēmumu samazināšana iedzīvotājiem ir daudz nepatīkamāks ceļš nekā lata devalvācija,” uzskata Andris Šķēle un turpina: „Latvijas uzņēmumi, kuri vēlas eksportēt preces, saduroties ar barjeru – augsto Latvijas valūtas kursu, turklāt daudzas valstis devalvējot savu valūtu. Savukārt, ja nebūs eksporta, nebūs nodokļu valsts budžetā un nevarēs segt lielos aizņēmumus ārzemēs.
Devalvācija ir „karstais kartupelis”, par kuru politiķi nav īsti gribējuši debatēt. Tomēr politiķu izvēle ir turēt fiksētu valūtas kursu un devalvēt iedzīvotāju ieņēmumus, samazinot algas un budžeta izdevumus. Tas gan ir sociāli daudz smagāks un nepatīkamāks ceļš nekā lata devalvācija.
Kurš ceļš esot mazāk sāpīgs, jālemj politiķiem. Sabiedrībā līdz šim nav bijušas padziļinātas diskusijas par to, kurš variants labāks. Kalvīša laikā viss likās kārtībā, taču pietrūka tālredzības, lai veidotu uzkrājumus.
Lietuva un Igaunija pagaidām atrodas nedaudz labākā situācijā, bet Baltijas tirgus esot vienots, tādēļ arī mūsu kaimiņvalstīm būšot problēmas.
Viss esot atkarīgs no tā, cik ātri Latvijas uzņēmumiem ļaus uzņemties, riskēt un maksāt nodokļus,” uzskata A. Šķēle.
Nogaidoša pozīcija
Lembergs: Runas par lata stabilitāti ir blēņas un propaganda
„Es neesmu starp tiem, kas teic, ka momentā jāveic lata devalvācija. Es neesmu arī starp tiem, kas uzskata, ka līdzšinējā Latvijas Bankas politika saistībā ar nacionālo valūtu ir absolūti pareiza un tai nav alternatīvu.
Ekonomikā nav absolūti pareizu un absolūti nesāpīgu lēmumu. Valsts politika attiecībā pret nacionālo valūtu ir viena no tēmām, kas skar visu Latvijas tautu, tāpēc tā nevar būt tabu. Pateikt, ka darba algas samazināšana par 30% ir mazāk sāpīga nekā lata devalvācija, var tikai cilvēks, kam nav par 30% samazināta alga. Nevar arī viennozīmīgi apgalvot, ka lata devalvācija ir mazāk sāpīga nekā darba algas samazināšana,” tāds viedoklis ir Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Pret lata devalvāciju:
1. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
2. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
3. Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Tikmēr Latvijas Banka kārtējo reizi kategoriski atspēkojusi visas runas un noraidījusi lata devalvācijas iespēju.
Lata stabilitāte tiks saglabāta, līdz latu aizstās eiro, noslēdzot pašreizējo makroekonomiskās stabilizācijas programmu, tā vakar paziņoja Latvijas Banka un norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki politiķi un ekonomisti ir publiski izteikušies par lata kursu, sējot šaubas un neuzticību vai atklāti aicinot devalvēt nacionālo valūtu. Tas atkal veicinājis kārtējo ažiotāžu, baumas, iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu tirgu nervozitāti, ziņo LETA.
”Cilvēki ar latiem dodas uz valūtas maiņas punktiem, bankām, lata rezerves un reizē latu daudzums apgrozībā mazinās, lata procentu likmes aug, sadārdzinot aizņēmējiem kredītus, kas kopumā vēl vairāk samazina tautsaimniecības aktivitāti,” skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Latvijas Banka norāda, ka ir vajadzība pēc diskusijas, „taču ne ūdens duļķošana”.
kasjauns.lv / Foto: LETA
Citi šobrīd lasa
